Pasaciņas

  • Gunārs Nāgels, laikraksta "Latvietis" palīgredaktors
  • 23.09.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Melburnā pagājušā nedēļā samazināja Covid apkarošanas ierobežojumus. Agrāko piecu km vietā tagad drīkst pārvietoties 10 km attālumā no savām mājām, un atļautais laiks atrasties ārpus mājas dubultojies līdz četrām stundām. Komandantstunda tomēr vēl paliek spēkā.

Interesants salīdzinājums – 17. septembrī Latvijā bija 533 jauni inficēšanas gadījumi, un Viktorijas pavalstī Austrālijā bija 529 jauni gadījumi. Latvijā tajā datumā ar kovidu mirušas trīs personas, bet Viktorijā - tikai viens. Taču Viktorijā ir apmēram 3,5 reizes vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā.

Uzliktie ierobežojumi pasaulē ir atšķirīgi katrā valstī. Tie nav kaut kādi "Kariņa – Levita valdošās kliķes" izgudrojumi. Kovida ierobežojumi pastāv gan diktatūrās, gan demokrātijās. Tie pastāv ar labā spārna valdībām un arī ar kreisā spārna valdībām.

Kā var vispār iedomāties, ka ierobežojumi un vēl pats kovids ir kaut kāda starptautiska sazvērestība?

Visos laikos ir cilvēki, kuri redz citu grūtības kā iespēju sev izsist labumu. Par dažiem politiķiem var skaidri redzēt, ka tas ir mēģinājums ar pasaciņām panākt sev popularitāti. Kam var nepatikt pasaciņa par drosmīgo varoni, kurš pašaizliedzīgi tautas labā cīnās ar nelabo? Tam taču pienākas ķēniņvalsts! Tomēr patiesāka versija būtu par ļauno burvi, kurš cenšas noburt tautu ar viltu un maldiem, lai tiktu ķēniņa tronī.

Bet kā saprast tos zinātniekus, kuri izplata nepatiesības? Šajos laikos katram ir iespēja uzrunāt visu pasauli, un diemžēl meli ātri izplatās. Kā var ārsts Pēteris Makkaloks teikt nepatiesības, piemēram, apgalvojot, ka tie, kuri izslimo kovidu, iegūst pilnīgu imunitāti (Patiesība – skat. šeit). Viņš nepatiesi apgalvo, ka izslimošana dod labāku imunitāti nekā vakcinācija. Viņš nepatiesi apgalvo, ka inficētie bez simptomiem nevar nodot vīrusu tālāk (Patiesība - skat.šeit). Kāpēc viņš tā dara?

Cits maldināšanas veids Latvijā ir nepareizi tulkot ārzemju rakstus. Varam lasīt virsrakstu latviski: "Daži ārsti atsakās izmantot mehāniskos plaušu ventilatorus Covid-19 ārstēšanai". Pareizais tulkojums būtu: "Daži ārsti samazina ventilatoru lietošanu Covid-19 ārstēšanā".  Citā rakstā lasām latviski: ""Mēs sākām ar universālu pieeju, kas bija nepareizi," Garrone sacīja par praksi nekavējoties pievienot smagi slimos pacientus pie plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtām, lai redzētu, ka viņu stāvoklis no tā kļūst sliktāks." Oriģinālā valodā neparādās secinājums "no tā", bet vienkāršs novērojums, ka smagi slimo pacientu stāvoklis kļuva sliktāks.

Varam arī lasīt statistiku, ka smagi slimie pacienti, kuriem ir plaušu mākslīgā ventilācija, mirst proporcionāli biežāk nekā mazāk slimie pacienti, kuriem nav mākslīgās ventilācijas. Ja kāds tic, ka tas pierāda, ka ventilatori ir nāvējoši, tad iesaku tam slimības gadījumā doties uz viesnīcu, ne uz slimnīcu. Jo slimnīcā nonākušie mirst proporcionāli daudz vairāk nekā viesnīcā apmetušies.

Slimības vissliktākā gaita ir: inficēšanās, viegla slimošana, smaga slimošana, hospitalizācija, reanimācija, nāve. Maskas un distancēšanās aizkavē pirmo šajā ķēdē, vakcinācija pirmos trīs, pareizi lietotie ventilatori cer aizkavēt pēdējo.

Bet tomēr vislabāk ir apturēt vīrusu, pirms esi ar to "sasveicinājies".

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā