Pasaciņas

  • Gunārs Nāgels, laikraksta "Latvietis" palīgredaktors
  • 23.09.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Melburnā pagājušā nedēļā samazināja Covid apkarošanas ierobežojumus. Agrāko piecu km vietā tagad drīkst pārvietoties 10 km attālumā no savām mājām, un atļautais laiks atrasties ārpus mājas dubultojies līdz četrām stundām. Komandantstunda tomēr vēl paliek spēkā.

Interesants salīdzinājums – 17. septembrī Latvijā bija 533 jauni inficēšanas gadījumi, un Viktorijas pavalstī Austrālijā bija 529 jauni gadījumi. Latvijā tajā datumā ar kovidu mirušas trīs personas, bet Viktorijā - tikai viens. Taču Viktorijā ir apmēram 3,5 reizes vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā.

Uzliktie ierobežojumi pasaulē ir atšķirīgi katrā valstī. Tie nav kaut kādi "Kariņa – Levita valdošās kliķes" izgudrojumi. Kovida ierobežojumi pastāv gan diktatūrās, gan demokrātijās. Tie pastāv ar labā spārna valdībām un arī ar kreisā spārna valdībām.

Kā var vispār iedomāties, ka ierobežojumi un vēl pats kovids ir kaut kāda starptautiska sazvērestība?

Visos laikos ir cilvēki, kuri redz citu grūtības kā iespēju sev izsist labumu. Par dažiem politiķiem var skaidri redzēt, ka tas ir mēģinājums ar pasaciņām panākt sev popularitāti. Kam var nepatikt pasaciņa par drosmīgo varoni, kurš pašaizliedzīgi tautas labā cīnās ar nelabo? Tam taču pienākas ķēniņvalsts! Tomēr patiesāka versija būtu par ļauno burvi, kurš cenšas noburt tautu ar viltu un maldiem, lai tiktu ķēniņa tronī.

Bet kā saprast tos zinātniekus, kuri izplata nepatiesības? Šajos laikos katram ir iespēja uzrunāt visu pasauli, un diemžēl meli ātri izplatās. Kā var ārsts Pēteris Makkaloks teikt nepatiesības, piemēram, apgalvojot, ka tie, kuri izslimo kovidu, iegūst pilnīgu imunitāti (Patiesība – skat. šeit). Viņš nepatiesi apgalvo, ka izslimošana dod labāku imunitāti nekā vakcinācija. Viņš nepatiesi apgalvo, ka inficētie bez simptomiem nevar nodot vīrusu tālāk (Patiesība - skat.šeit). Kāpēc viņš tā dara?

Cits maldināšanas veids Latvijā ir nepareizi tulkot ārzemju rakstus. Varam lasīt virsrakstu latviski: "Daži ārsti atsakās izmantot mehāniskos plaušu ventilatorus Covid-19 ārstēšanai". Pareizais tulkojums būtu: "Daži ārsti samazina ventilatoru lietošanu Covid-19 ārstēšanā".  Citā rakstā lasām latviski: ""Mēs sākām ar universālu pieeju, kas bija nepareizi," Garrone sacīja par praksi nekavējoties pievienot smagi slimos pacientus pie plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtām, lai redzētu, ka viņu stāvoklis no tā kļūst sliktāks." Oriģinālā valodā neparādās secinājums "no tā", bet vienkāršs novērojums, ka smagi slimo pacientu stāvoklis kļuva sliktāks.

Varam arī lasīt statistiku, ka smagi slimie pacienti, kuriem ir plaušu mākslīgā ventilācija, mirst proporcionāli biežāk nekā mazāk slimie pacienti, kuriem nav mākslīgās ventilācijas. Ja kāds tic, ka tas pierāda, ka ventilatori ir nāvējoši, tad iesaku tam slimības gadījumā doties uz viesnīcu, ne uz slimnīcu. Jo slimnīcā nonākušie mirst proporcionāli daudz vairāk nekā viesnīcā apmetušies.

Slimības vissliktākā gaita ir: inficēšanās, viegla slimošana, smaga slimošana, hospitalizācija, reanimācija, nāve. Maskas un distancēšanās aizkavē pirmo šajā ķēdē, vakcinācija pirmos trīs, pareizi lietotie ventilatori cer aizkavēt pēdējo.

Bet tomēr vislabāk ir apturēt vīrusu, pirms esi ar to "sasveicinājies".

Līdzīgi raksti

Viedoklis Rasmuss Pētersons

Restorāni kā labklājības spogulis: ko tie atklāj par ekonomiku?

Lai izprastu tautsaimniecības attīstības virzību, ekonomisti visbiežāk paļaujas uz objektīviem rādītājiem – bezdarba līmeni, inflāciju un citiem ekonomikas rādītājiem. Taču ir vēl kāds, bieži vien mazāk pieminēts, bet ļoti jutīgs indikators – sabiedriskās ēdināšanas nozare. Kafejnīcas un restorāni ir kā barometrs, kas uztver ekonomikas svārstības vēl pirms tās atspoguļojas oficiālajā statistikā.

Viedoklis Ģirts Greiškalns

Ūdeņradis – Latvijas enerģētikas un mobilitātes balsts: realitāte un nākotnes virziens

Ūdeņradis nav jauna mode vai tehnoloģisks jaunums. Šī gāze ķīmiskajā rūpniecībā tiek izmantota jau vairāk nekā simt gadus. Taču šodien mēs redzam būtisku pārmaiņu – ūdeņradis no šauras rūpnieciskas nišas kļūst par enerģētikas un transporta nākotnes balstu. Pieaug pielietojumu daudzveidība, un tas, kas vakar vēl bija eksperiments, šodien jau notiek reālos apstākļos arī Latvijā.

Viedoklis Kārlis Purgailis

Cenas turpina augt: lielākais slogs – pārtika un mājoklis

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie patēriņa cenu dati rāda, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas ir samazinājušās par 0,3 %. Taču iemesls priekam ir maldinošs – šis kritums ir sezonāls, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu un pat ar šī gada sākumu, vērojams būtisks cenu pieaugums.

Jaunākajā žurnālā