Pasaciņas

  • Gunārs Nāgels, laikraksta "Latvietis" palīgredaktors
  • 23.09.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Melburnā pagājušā nedēļā samazināja Covid apkarošanas ierobežojumus. Agrāko piecu km vietā tagad drīkst pārvietoties 10 km attālumā no savām mājām, un atļautais laiks atrasties ārpus mājas dubultojies līdz četrām stundām. Komandantstunda tomēr vēl paliek spēkā.

Interesants salīdzinājums – 17. septembrī Latvijā bija 533 jauni inficēšanas gadījumi, un Viktorijas pavalstī Austrālijā bija 529 jauni gadījumi. Latvijā tajā datumā ar kovidu mirušas trīs personas, bet Viktorijā - tikai viens. Taču Viktorijā ir apmēram 3,5 reizes vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā.

Uzliktie ierobežojumi pasaulē ir atšķirīgi katrā valstī. Tie nav kaut kādi "Kariņa – Levita valdošās kliķes" izgudrojumi. Kovida ierobežojumi pastāv gan diktatūrās, gan demokrātijās. Tie pastāv ar labā spārna valdībām un arī ar kreisā spārna valdībām.

Kā var vispār iedomāties, ka ierobežojumi un vēl pats kovids ir kaut kāda starptautiska sazvērestība?

Visos laikos ir cilvēki, kuri redz citu grūtības kā iespēju sev izsist labumu. Par dažiem politiķiem var skaidri redzēt, ka tas ir mēģinājums ar pasaciņām panākt sev popularitāti. Kam var nepatikt pasaciņa par drosmīgo varoni, kurš pašaizliedzīgi tautas labā cīnās ar nelabo? Tam taču pienākas ķēniņvalsts! Tomēr patiesāka versija būtu par ļauno burvi, kurš cenšas noburt tautu ar viltu un maldiem, lai tiktu ķēniņa tronī.

Bet kā saprast tos zinātniekus, kuri izplata nepatiesības? Šajos laikos katram ir iespēja uzrunāt visu pasauli, un diemžēl meli ātri izplatās. Kā var ārsts Pēteris Makkaloks teikt nepatiesības, piemēram, apgalvojot, ka tie, kuri izslimo kovidu, iegūst pilnīgu imunitāti (Patiesība – skat. šeit). Viņš nepatiesi apgalvo, ka izslimošana dod labāku imunitāti nekā vakcinācija. Viņš nepatiesi apgalvo, ka inficētie bez simptomiem nevar nodot vīrusu tālāk (Patiesība - skat.šeit). Kāpēc viņš tā dara?

Cits maldināšanas veids Latvijā ir nepareizi tulkot ārzemju rakstus. Varam lasīt virsrakstu latviski: "Daži ārsti atsakās izmantot mehāniskos plaušu ventilatorus Covid-19 ārstēšanai". Pareizais tulkojums būtu: "Daži ārsti samazina ventilatoru lietošanu Covid-19 ārstēšanā".  Citā rakstā lasām latviski: ""Mēs sākām ar universālu pieeju, kas bija nepareizi," Garrone sacīja par praksi nekavējoties pievienot smagi slimos pacientus pie plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtām, lai redzētu, ka viņu stāvoklis no tā kļūst sliktāks." Oriģinālā valodā neparādās secinājums "no tā", bet vienkāršs novērojums, ka smagi slimo pacientu stāvoklis kļuva sliktāks.

Varam arī lasīt statistiku, ka smagi slimie pacienti, kuriem ir plaušu mākslīgā ventilācija, mirst proporcionāli biežāk nekā mazāk slimie pacienti, kuriem nav mākslīgās ventilācijas. Ja kāds tic, ka tas pierāda, ka ventilatori ir nāvējoši, tad iesaku tam slimības gadījumā doties uz viesnīcu, ne uz slimnīcu. Jo slimnīcā nonākušie mirst proporcionāli daudz vairāk nekā viesnīcā apmetušies.

Slimības vissliktākā gaita ir: inficēšanās, viegla slimošana, smaga slimošana, hospitalizācija, reanimācija, nāve. Maskas un distancēšanās aizkavē pirmo šajā ķēdē, vakcinācija pirmos trīs, pareizi lietotie ventilatori cer aizkavēt pēdējo.

Bet tomēr vislabāk ir apturēt vīrusu, pirms esi ar to "sasveicinājies".

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā