Lai gan pandēmijas radītais trieciens Baltijas valstu ekonomikām nav bijis tik liels, kā iepriekš tika prognozēts, tomēr izaicinājumi gan uzņēmējiem, gan patērētājiem vēl ir gaidāmi. Kamēr plānotais cenu kāpums saglabāsies 2% līdz 3% robežās, kā norāda ekonomisti, strauji satricinājumi nav gaidāmi, tomēr, sasniedzot 5% – 7%, izmaiņas būs jūtamas arī preču un pakalpojumu cenās. Turklāt stāsts nav tikai par Baltijas valstīm, arī vienā no pasaules ietekmīgākajām ekonomikām – ASV – inflācija sasniegusi 5,4%, kas ir augstākā pēdējo 13 gadu laikā. Lauksaimniecības produktu, elektroenerģijas, metāla un plastmasas cenu izmaiņas ietekmēs arī alus darītavas.
Elektrībai – 42%, dabasgāzei – 83%
Cenu kāpums gaidāms ne tikai dabas resursiem un dažādiem ražošanas procesā nepieciešamiem materiāliem, piemēram, plastikāta materiāliem aptuveni 12% apmērā, papīram – 12%, elektrībai – 42% u.c. Latviešu uzņēmējs un finansists Ģirts Rungainis norādījis, ka arī naftas cenas dažādu iemeslu dēļ turpina celties un, iespējams, sasniegs visu laiku augstāko punktu. Savukārt Lietuvas finanšu analītiķis Marius Dubnikovs norādījis, ka dabasgāzes cenas pieaugušas par 83%. Tas, protams, ietekmēs arī lauksaimniecības produktu cenas – lai saražotu, novāktu, transportētu un apstrādātu rīsus, kviešus, apiņus vai citas kultūras, ir nepieciešams liels daudzums dīzeļdegvielas un citu energoresursu. Prognozes liecina, ka, piemēram, iesala un rīsu cenas pieaugs par 16%. Šādas izmaiņas nenoliedzami ietekmēs arī pārtikas produktu ražotājus.
Pieaugošais pieprasījums pēc metāla
Dažādi kultūraugi, piemēram, apiņi ir viens galvenajiem izejmateriāliem arī alus darītavām. Tāpat mūs ietekmē arī metāla cenu pieaugums, kurš pēc dažādām prognozēm var sasniegt pat 25%. Kā skaidro iepriekš pieminētais finansists Ģ.Rungainis – daudzi metāla ražotāji ir apturējuši vai samazinājuši savu darbību un atlaiduši darbiniekus, turklāt, cenu pieaugumu sekmē arī ASV prezidenta uzsāktā infrastruktūras atjaunošanas programma, kas nozīmē, ka lielvalstī strauji pieaug un pieaugs pieprasījums pēc metāla.
Alus darītavām šis ir gana izaicinošs laiks, jo nākamgad atkarībā no veida iesala cena pieaugs par 16% – 19%, alumīnija kārbām un metāla aizbāžņiem – par ceturtdaļu, apiņu cena augs par 10% un vairāk, bet būtiskākais būs cenu lēciens enerģētikas nozarē, jo alus ražošanas procesā tiek patērēts arī ļoti daudz enerģijas, piemēram, raudzēšanas, atdzesēšanas un fermentēšanas laikā, bet elektroenerģijas jomā gaidāms pat 20% cenu pieaugums.
Uzņēmējiem jāmeklē kompromiss
Tajā pašā laikā jācenšas rast patērētājiem un sadarbības partneriem draudzīgus risinājumus, piemēram, maksimāli iepirkt izejvielas no pašmāju ražotājiem, jo tādejādi var ietaupīt transporta izmaksas un samazināt vides piesārņojumu. Šis aspekts ir ļoti svarīgs, pat, ja cenu atšķirības ir minimālas. Pieņemt lēmumus, uzņēmējiem aizvien biežāk nāksies meklēt vidusceļu – lai pasaudzētu patērētāju makus un tajā pašā laikā uzņēmums nezaudētu arī savu peļņu.
Situāciju Baltijas valstīs ietekmē arī attiecību pasliktināšanās ar Ķīnu – Lietuva ik gadu importē no Ķīnas preces 1,3 miljardu eiro apmērā, arī Latvijai Ķīna ir viens no svarīgākajiem partneriem importā (preces no Ķīnas sastāda 6,6% no kopapjoma). Papildus tam ietekmi rada arī pandēmijas izjauktā kravas konteineru aprite – strauji pieaugušās konteineru cenas, kas palielinājās pat piecas līdz sešas reizes un nav samazinājušās joprojām. Rezultātā ražotāji nesaņem nepieciešamās izejvielas vai arī spiesti par tām maksāt krietni vairāk. Tiesa, pastāv viedoklis, ka piegādes pārtraukumiem, ko izraisījusi pandēmija, vajadzētu izzust nākamgad. Tam vajadzētu palēnināt naftas cenu kāpumu.
Tieši kravas konteineru aprites problēmas zināmā mērā ir aizsākušas cenu pieaugumu, kas sākās aptuveni pirms pusotra gada. Par to, cik straujš un ilgs būs cenu kāpums, eksperti nav vienisprātis, bet skaidrs ir viens – 2022. gadā situācija iezīmēs daudz konkrētākas aprises. Sākoties jaunam gadam, tiks pārslēgti daudzi līgumi un, visticamāk, jau ņemot vērā paaugstinātās izmaksas.
Pagaidām nav neviena komentāra