Ilustratīvs attēls
Lai gan pandēmijas radītais trieciens Baltijas valstu ekonomikām nav bijis tik liels, kā iepriekš tika prognozēts, tomēr izaicinājumi gan uzņēmējiem, gan patērētājiem vēl ir gaidāmi. Kamēr plānotais cenu kāpums saglabāsies 2% līdz 3% robežās, kā norāda ekonomisti, strauji satricinājumi nav gaidāmi, tomēr, sasniedzot 5% - 7%, izmaiņas būs jūtamas arī preču un pakalpojumu cenās. Turklāt stāsts nav tikai par Baltijas valstīm, arī vienā no pasaules ietekmīgākajām ekonomikām – ASV – inflācija sasniegusi 5,4%, kas ir augstākā pēdējo 13 gadu laikā. Lauksaimniecības produktu, elektroenerģijas, metāla un plastmasas cenu izmaiņas ietekmēs arī alus darītavas.
Elektrībai – 42%, dabasgāzei – 83%
Cenu kāpums gaidāms ne tikai dabas resursiem un dažādiem ražošanas procesā nepieciešamiem materiāliem, piemēram, plastikāta materiāliem aptuveni 12% apmērā, papīram – 12%, elektrībai – 42% u.c. Latviešu uzņēmējs un finansists Ģirts Rungainis norādījis, ka arī naftas cenas dažādu iemeslu dēļ turpina celties un, iespējams, sasniegs visu laiku augstāko punktu. Savukārt Lietuvas finanšu analītiķis Marius Dubnikovs norādījis, ka dabasgāzes cenas pieaugušas par 83%. Tas, protams, ietekmēs arī lauksaimniecības produktu cenas - lai saražotu, novāktu, transportētu un apstrādātu rīsus, kviešus, apiņus vai citas kultūras, ir nepieciešams liels daudzums dīzeļdegvielas un citu energoresursu. Prognozes liecina, ka, piemēram, iesala un rīsu cenas pieaugs par 16%. Šādas izmaiņas nenoliedzami ietekmēs arī pārtikas produktu ražotājus.
