Jaunā Rīgas teātra pirmizrāde — Pētera Krilova iestudētie Dublinieši Miera ielā — intriģē, taču notur distancē. Kāpēc?
Tur, dziļumā, droši vien visas strāvas satek kopā, visas zaļās zemes puķītes, krūmi un koki izaug no vienas saknes. Tur, dziļumā, visticamāk, ir visviens — Īrija vai Latvija, Dublina vai Rīga, Džoiss vai Keišs, īru klaidonis vai latviešu bomzis, un visu zemju pusaudžu hormoni tur ir savienojušies. Bet, sasodīts, es esmu te — augšā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.