Ilustratīvs attēls
Baltijas valstis aptuveni par gadu apsteigušas pārējo eirozonu, spējot ātri un pārliecinoši pārvarēt Covid-19 izaicinājumus. Tas mums dod daudz priekšrocību, tomēr svarīgi laikus novērst sarkanos karodziņus, kas katrā no valstīm signalizē par kādu snaudošu problēmu. Nav noslēpums, ka Latvijā tā ir izteikti lēnāka kreditēšanas attīstība. Ņemot vērā iepriekšējās ekonomiskās krīzes smagās sekas, tieši Latvijā uzņēmēji ir piesardzīgāki ar jaunām investīcijām.
Baltijas valstis ir uzrādījušas apbrīnojamu spēju pārvarēt Covid-19 radītos izaicinājumus. Lietuvas un Igaunijas ekonomikas atgriezās pirmskrīzes līmenī jau šā gada pirmajā ceturksnī, bet Latvija – otrajā ceturksnī. Tās ir nebūtiskas atšķirības, skatoties ilgtermiņā. Mūsu prognozes liecina, ka eirozona to pašu spēs paveikt tikai 2022. gada otrajā ceturksnī.
Šāds triju valstu ekonomiku dzīvīgums ļauj optimistiski lūkoties nākotnē un strauji virzīties pa ceļu, kas ved uz augstāku labklājību. Piemēram, pērn, Latvijas kaimiņu IKP uz vienu iedzīvotāju, ņemot vērā pirktspējas paritāti, sasniedza Spānijas līmeni, kas ir 86% no ES vidējā. Latvija pēc šā rādītāja ir nedaudz iepalikusi ar 72%. Domāju, ka nav vispārēju iemeslu, kas pamatotu šādas atšķirības. Taču ir noteikti aspekti, kas ir pamanāmi. Par ekonomiku ir jārūpējas, tajā ir jāiegulda, lai tā sniegtu atdevi.
Latvijā uzņēmumu kredītportfelis samazinājies, Igaunijā un Lietuvā novērojams kāpums
Redzam, ka, atgūstoties no globālās finanšu krīzes, investīciju pieaugums Igaunijā un Lietuvā ir bijis pārliecinošāks. Tas atspoguļojas arī banku kredītportfeļa attīstībā. Piemēram, Igaunijas banku uzņēmumu kredītportfelis šogad jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada janvāri, ir pieaudzis par 20%; Lietuvā – par 7%. Jāpiebilst, ka Lietuvā pieaugums līdz Covid-19 krīzei bija līdzvērtīgs Igaunijai, bet atbalstošās valdības politikas ietekmē izsniegto kredītu apjoms saruka. Tagad tas ir sācis atgūties.
Tikmēr Latvijā uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms šajā laikā posmā ir sarucis par piektdaļu jeb 21,2%. Būtiski atzīmēt, ka izmaiņas atspoguļo arī paša finanšu sektora ievērojamo transformāciju, kas atstājusi savu nospiedumu uz kreditēšanu.
SEB banka Latvijā šogad lielajiem uzņēmumiem izsniegusi finansējumu gandrīz 200 miljonu eiro apmērā, kas kopumā ir ļoti labs apjoms, tomēr vienlaikus kopš gada sākuma kredītportfelis ir samazinājies par 8%. Kredītportfeļa kritums nav saistīts ar izmaiņām kredītpolitikā. Te varētu runāt par diviem galvenajiem iemesliem – pirmkārt, pieaugošie naudas atlikumi uzņēmumu kontos nozīmē mazāku vajadzību pēc bankas finansējuma. Otrkārt, augusi uzņēmumu spēja piesaistīt līdzekļus kapitāla tirgos.
Vēlos uzsvērt, ka mēs esam šeit, lai palīdzētu Latvijas ekonomikai, uzņēmumiem un ikvienam iedzīvotājam. Tā ir mūsu misija visās SEB bankas pārstāvētajās valstīs. Mūsu kreditēšanas politikas uzstādījumi visās trīs Baltijas valstīs ir vienādi. Mēs spējam daudz, bet ne visu. Lai kredīti nonāktu pie uzņēmējiem, ir jābūt investīcijas atbalstošai, caurskatāmi un prognozējamai uzņēmējdarbības videi, kurā mīt spēcīgs uz attīstību vērsts gars.
Bankas vēlas kreditēt vairāk un aktīvāk
Kā sekmēt uzņēmumu kredītēšanas attīstību? Mums kā bankai rūp gudras ilgtermiņa investīcijas – jo tālredzīgās tās būs, jo vērtīgākas. Zaļā transformācija, labi pārvaldītais un sociāli atbildīgais būs neatņemama uzņēmumu dienaskārtības sastāvdaļa, ja tie vēlēsies savu produktu eksportēt un būt starptautiski konkurētspējīgi. Tāpēc uzņēmumiem noteikti vērts raudzīties projektos, kas palīdzēs transformēt viņu darbību šajā virzienā. Procesu efektivitātes celšana un digitalizācija ir jomas, kur esam gatavi atbalstīt uzņēmumu investīcijas. Tikpat būtiski ir arī pārvaldības jautājumi – uzņēmumiem ieguldot pārvaldības un kontroļu sistēmu sakārtošanā, tie kļūst pievilcīgāki bankām, jo ir saprotama lēmumu pieņemšanas struktūra un caurspīdīga finanšu uzskaite.
Esmu pārliecināta, ka Covid-19 krīze ir mazāk smaga nekā prognozēts un ātrā tās pārvarēšana sniegs Latvijas uzņēmējiem lielāku pārliecību par sevi un paļāvību par nākotni, kas sekmēs aktīvāku vēlmi investēt gan savu uzkrāto, gan aizņemto kapitālu.
Valstiski gudras ilgtermiņa investīcijas ļaus iet kopsolī ar ziemeļvalstīm
Vides, sociālās atbildības un pārvaldības (ESG) jautājumi kļūst arvien aktuālāki visā pasaulē un tuvākajos gados sagaidāmas ļoti nozīmīgas ekonomikas un sabiedrības transformāciju veicinošas investīcijas. Aktuāls fokuss ES valstīs ir Atjaunošanas un noturības mehānisma fondu izlietojums. Latvija saņems ievērojamu apjomu 1,82 miljardu eiro apmērā. Nosprausto mērķu ir daudz – klimata pārmaiņu novēršanai un digitalizācijas stiprināšanai tiks novirzīti 57% fonda līdzekļu.
Investēt gudri – tas būs izšķiroši svarīgi. Ir kārtīgi jāizsver, cik no infrastruktūrā ieguldītā sniegs ilgtermiņa atdevi. Latvijai ir visas iespējas iet kopsolī ar kaimiņiem Baltijā un Ziemeļvalstīs, tomēr, ja uzņēmējdarbības vidē nebūs pietiekamas apņēmības un drosmes uzņemties risku un domāt par ilgtermiņa pienesumu, ar šiem teju 2 miljardiem eiro nebūs pietiekami, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.
Tāpat turpmākajā ekonomikas attīstībā ļoti nozīmīga būs arī valsts loma – gan saistībā ar atbalsta programmām un iniciatīvām uzņēmumiem, gan skaidras politikas noteikšanu valstiski svarīgajās nozarēs. Baltijas un Ziemeļvalstīm būs jāsadarbojas inovāciju jomā un kopīgi jāveic investīcijas, lai risinātu nākotnes izaicinājumus.
