Latvijā atveseļošanos veicina eksports un patēriņa izaugsme

Ilustratīvs attēls.
Dainis Gašpuitis, SEB ekonomists
Print Friendly, PDF & Email

Pēdējo mēnešu notikumi ir uzlabojuši ekonomikas perspektīvas – mīkstinot Covid-19 ierobežojumus, atveseļošanās otrajā ceturksnī Eiropā bija spēcīgāka nekā gaidīts. Arī situācija darba tirgū daudzviet ir uzlabojusies negaidīti strauji, secināts SEB bankas jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā Nordic Outlook. Līdz 2022. gada beigām ekonomikas lielā mērā būs atgriezušās pie pirmspandēmijas jaudu noslodzes, savukārt prognozes 2023. gadam ir nosvērtas, ar nelielām izmaiņām darba tirgū un IKP pieaugumu tuvu ilgtermiņa tendencei.

Esam nonākuši stabilākā prognozēšanas vidē un šogad sagaidām pasaules IKP pieaugumu par 5,9%, savukārt 2022. gadā – par 4,4%. Ekonomikas atgriezīsies pie savas pirmspandēmijas tendences ātrāk nekā gaidīts. Esam palielinājuši savu 2021. gada IKP prognozi eirozonai līdz 4,6% un 4,3% 2022. gadā. Lielākās Eiropas ekonomikas joprojām uzrāda ievērojamas atšķirības, lai gan tās ir nedaudz samazinājušās. Ziemeļvalstu un Baltijas ekonomiku noturība ir skaidri redzama. ASV patēriņš palēninās un pirktspēju mazina stimulējošo pasākumu atcelšana un augsta inflācija. Tādējādi esam samazinājuši ASV IKP prognozi līdz 6% šogad un 4,2% nākamgad. Nedaudz zemākas IKP prognozes ir arī attiecībā uz jaunattīstības valstu pieaugumu, galvenokārt Ķīnai un Indijai, kur jaunie COVID-19 viļņi izraisa jaunus ierobežojumus.

Baltijas valstīs atveseļošanās joprojām ir stabila

Lai gan dažas valstis saskaras ar jaudas ierobežojumiem, Igaunija un Lietuva pirmskrīzes līmeni atguva jau pirmajā ceturksnī, savukārt Latvija to pārsniedza 2. ceturksnī. Spriedzei, kas saistīta ar krīzi Baltkrievijā, būs zināmas negatīvas sekas Lietuvā, kur IKP šogad pieaugs par 4,3%, bet 2022. gadā – par 3,6%. Latvijā atveseļošanos veicina eksports un patēriņa izaugsme, atgūstoties arī investīcijām. Galvenie riski veidojas lēnās vakcinācijas dēļ, kā rezultātā rudenī var tikt ieviesti pastiprinoši ierobežojumi. IKP šogad pieaugs par 4,3% un 2022. gadā paātrināsies līdz 5,2%. Igaunija ir piedzīvojusi pārsteidzoši ātru atveseļošanos.

Raugoties nākotnē, patēriņš pieaugs, pateicoties lielām pensiju sistēmas izmaksām, bet piedāvājuma puses problēmas ierobežos ilgtermiņa potenciālu. Šogad IKP pieaugs par 6,6%, bet 2022. gadā – par 4,5%.

Zems vakcinācijas līmenis joprojām liels izaicinājums

Lai gan ierobežojumu atvieglošana ir palīdzējusi palielināt IKP pieaugumu, cerības, ka Covid-19 vakcīnas nodrošinās atgriešanos normalitātē, izrādījušās pārspīlētas. Daudzās jaunās tirgus ekonomikas valstīs un nabadzīgajās valstīs zems vakcinācijas līmenis joprojām būs liels izaicinājums. Lai gan Covid-19 izplatība atkal pieaug, smagu slimību vai nāves gadījumu pieaugums ir lēns. Tas sniedz lēmumu pieņēmējiem lielākas izvēles iespējas ieviešot ierobežojumus.

Fiskālā politika Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstīs šogad izskatās diezgan neitrāla pēc tam, kad 2020. gadā būs unikāli liela stimulu injekcija, kas atbilst 5% no IKP. Arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, lai tradicionālos stimulēšanas pasākumus papildinātu ar ieguldījumiem infrastruktūrā, klimata pārmaiņu risināšanai un digitalizācijā.

Bezdarba līmenis turpina sarukt

ASV jūlijā bezdarba līmenis samazinājās līdz 5,4%. Eirozonā pēdējais rādītājs ir 7,7%, kas ir tikai par pusprocentpunktu augstāks par pirmspandēmijas rādītājiem. Turklāt uzņēmumu, kuriem ir grūtības pieņemt darbā piemērotus darbiniekus, ir pieaudzis līdz vēsturiski augstam līmenim. Saspringumam piedāvājuma pusē ir dažādi iemesli. Piemēram, ASV darba piedāvājumu apgrūtina slēgtās skolas un grūtības pārvietoties uz darbu, savukārt dāsnie bezdarbnieka pabalsti samazina motivāciju strādāt. Eirozonā daži krīzes risinājumi kavē darbaspēka līdzdalību, tādējādi bezdarba līmenis šoruden, visticamāk, nedaudz pieaugs, normalizējoties līdzdalībai.

Pieprasījuma pieaugums pēc naftas un citiem enerģijas avotiem ir nedaudz zemāks kā prognozēts. Tomēr OPEC+ naftas ražotāji, visticamāk, to kompensēs, turpinot ierobežot piedāvājumu, lai saglabātu cenu 65–75 ASV dolāru par barelu. Pasaules ekonomikas stabilizēšanās, jo īpaši ceļojumi un transports, uzturēs pieprasījumu. Turpināsies investīcijas un pētījumi par alternatīviem enerģijas avotiem un centieni samazināt pieprasījumu. Vidējā naftas cena 2022. gadā samazināsies līdz USD 62,5 par barelu, jo naftas ieguves valstis vēlēsies palielināt pārdošanas apjomus.

Pandēmijas laikā mājokļu cenu kāpums ir bijis neparasti sinhronizēts. Cenas ir pieaugušas 90% attīstīto valstu. Dažās valstīs ikgadējais pieaugums ir bijis lielākais gadu desmitu laikā. Tas ir neierasti. Gan monetārās, gan fiskālās politikas veidotāji reaģēja neparasti ātri, radot ārkārtīgi zemas hipotekāro kredītu procentu likmes un labu ienākumu pieaugumu. Mājsaimniecību bilances arī bija daudz labākā stāvoklī nekā, piemēram, globālās finanšu krīzes laikā. Palielināto attālināto darbu un mazāku ceļošanas iespēju dēļ veidojās augsts pieprasījums. ECB uzskata, ka mājokļa izmaksas ir labāk jāatspoguļo SPCI inflācijā, kuras tiktu ņemtas vērā pieņemot lēmumus par monetāro politiku.

Augstā inflācija – īslaicīga augšupeja vai noturīgs izaicinājums?

ASV pamatinflācija šobrīd ir aptuveni 5%, kas ir augstākais līmenis kopš deviņdesmito gadu sākuma. Lai gan piedāvājuma satricinājumi būs ilgstošāki, inflācija 2022. gada sākumā samazināsies. ASV inflācijas pieaugumu lielā mērā nosaka īslaicīgi ar pandēmiju saistīti faktori, savukārt Rietumeiropas inflācijas pieaugums nav tik dramatisks mazāku stimulu dēļ. Arī lietotu automašīnu tirgus darbojas citādi, tāpēc cenu pieaugums kā ASV ir ļoti maz ticams. Ražotāju cenas augsti apstrādātām patēriņa precēm ir sākušas pieaugt. Arī paaugstinātas izejvielu cenas veicina inflāciju, taču, izņemot naftu un pārtiku, to ietekme, visticamāk, būs neliela.

Lai inflācija kļūtu noturīga, nepieciešams krasāks atalgojuma pieaugums. Algas jau sen ir nejutīgas pret bezdarba izmaiņām, taču to drīzumā atkal pārbaudīsim. Daži strukturāli faktori šoreiz var veicināt nedaudz lielāku algu palielinājumu, piemēram, minimālo algu. Zemāka starptautiskā mobilitāte un augstāks atalgojuma līmenis dažās jaunattīstības valstīs gan var samazināt globalizācijas spēju ierobežot algu kāpumu. Ja inflācija un inflācijas gaidas patiešām pieaugs, centrālās bankas, jo īpaši Fed, varētu saskarties ar dilemmu, vai nu sasprindzināt ekonomiku, kas izraisītu akciju un mājokļu cenu lejupslīdi, vai arī zaudēt saikni ar saviem inflācijas mērķiem. Lai arī inflācijas līmenis ir augsts, obligāciju likmes ir diezgan strauji kritušas. To veicinājušas bažas par atjaunotu vīrusa izplatību. Ir arī skaidrs, ka tirgus nav īpaši noraizējies par inflāciju. Lai gan inflācijas gaidas ir atjaunojušās kopš to lejupslīdes 2019. un 2020. gadā, tās norāda uz lielu varbūtību, ka dažu gadu laikā inflācija nonāks zem centrālās bankas mērķiem.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu