Vitālija Manska filma Gorbačovs. Paradīze ir neomulīgs vēstījums par pagātnes konsekvencēm
Šis nu ir gadījums, kad mākslas kategorijas atkāpjas dzīves un atmiņu priekšā. Noskatoties kinorežisora Vitālija Manska versiju par PSRS Komunistiskās partijas pēdējo ģenerālsekretāru un sen izzudušās valsts pirmo un vienīgo prezidentu, paliek ļoti dīvaina pēcsajūta. To šeit mēģināšu aprakstīt, apzinoties, ka tās tiešām ir sajūtas, nevis mākslas fakta vai vēstures notikumu analīze.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.