Atrastais laiks un valoda

  • Zanda Gūtmane, Domuzīme
  • 26.08.2021.
  • Domuzīme
Kristīne Želve. Grosvaldi. Neputns, 2021.

Kristīne Želve. Grosvaldi. Neputns, 2021.

Romāns Grosvaldi ir vērienīgs veltījums Latvijas 19. un 20. gadsimta kultūrā un ārpolitikā nozīmīgai dzimtai. Saturiski ietilpīgajā, vizuāli krāšņajā un informatīvi bagātajā darbā parādīta vairāku Grosvaldu dzimtas paaudžu iesaiste svarīgos Latvijas kultūras un vēstures notikumos: Tērbatas Universitātes, Rīgas Latviešu biedrības, Pirmo latviešu vispārīgo dziedāšanas svētku norisēs, 1905. gada revolūcijā un Pirmajā pasaules karā, bēgļu gaitās Krievijā, Latvijas Republikas dibināšanā un neatkarības cīņās, ārlietu misijās, Otrā pasaules kara un pēckara laikā. 

Lineārā dzimtas vēstures atklāsme romānā pamatā atsvaidzināta ar kaleidoskopisku un fragmentētu notikumu skicējumu. Trešās personas vēstījumā par Grosvaldiem ietverts gan informatīvi objektīvs, gan emocionāli subjektīvs redzējums. Tas savīts ar abu Mēriju, Jāzepa jeb Džo, Oļģerda, Līnas, Margarētas un arī citu kultūras personību balsīm un skatpunktiem, pārrakstot un pārradot viņu autobiogrāfiskos un dokumentālos tekstus, kurus autore papildina ar savu izdomu, kā arī visādu veidu literārām un valodas spēlēm. Vēstījums kopumā rada plašuma, daudzbalsības un krāsainības efektu, neļaujot apjomīgā teksta faktoloģiskajā blīvumā pagurt. Ņemot vērā daudzveidīgos izteiksmes un vēstījuma paņēmienus, jāsaka, ka Želves veikums pilnā mērā atbilst modernistiskajam biogrāfiskā un t. s. laika romāna (Zeitroman) garam. Tā pamatā ir dziļas dokumentālu un vēsturisku materiālu studijas, romāna beigās iekļautas atsauces un plaši komentāri. Laikmets atklāts caur vienas dzimtas prizmu, tomēr izpētes materiāls ir pārradīts tā, lai vēsturiski un dokumentāri konkrēto iekļautu mākslinieciskā vispārinājumā un to varētu lasīt kā augstvērtīgu literāru darbu. Grosvaldi uzskatāms par vēsturē cieši sakņotu romānu, kas kultūras atmiņā interpretējoši aktualizē veselu laikmetu.

Jaunākajā žurnālā

Pie kaimiņiem igauņiem

Mārja Kangro: «Publiskā intelektuāļa loma Igaunijā joprojām ir saglabājusies. Rakstniekus mēdz aicināt uz konferencēm izteikt viedokli, politiskās partijas aicina tos savās rindās. Vecākās paaudzes rakstnieki reaģē uz sabiedrībai svarīgiem ģeopolitiskiem notikumiem, savukārt jaunākām paaudzēm piederīgie vairāk runā par vienlīdzības, cilvēktiesību un ekoloģijas tēmām.» Foto — Kriss Mors
  • Proza
  • 26.06.2026.

Mečnikova ielas divas joslas

Arturs Droņs
  • Apskats
  • 26.06.2026.

Ieskats mūsdienu franču literatūras ainā

Arī grāmatniecību un literatūru ietekmē laikmets, mode un gaisotne sabiedrībā — par ko tiek vai netiek runāts, par ko raksta tieši, kas pārāk ilgi tiek noklusēts un pēkšņi eksplodē. Skats Parīzes grāmatu gadatirgū. 2026. gada aprīlis. 
Foto — SIPA/Scanpix
  • Vēsture
  • 26.06.2026.

Atgriezties mājās

Latviešu bēgļus sagaida Zilupes robežpunktā. 1920. gads. Uz fotogrāfijas rakstīts: Latviešu robežsargu virsnieks pārnācēju bēgļu starpā nejauši sastop savu māsu. Fotogrāfs nezināms. Latvijas Kara muzeja krājums
  • Proza
  • 26.06.2026.

Ādama sakne

Ilustrācija — Toms Tauriņš
  • Eseja
  • 26.06.2026.

Kā sātans iznīcinātu jauno paaudzi

Adams Rūžička
  • Proza
  • 26.06.2026.

Marīze

Fransīna Noela