Vīrietis pie pieminekļa kritušajiem demokrātijas aizstāvjiem Maskavā. Piemineklis uzcelts vietā, kur tika nogalināti protestētāji, kuri stājās ceļā padomju tankiem valsts apvērsuma mēģinājuma laikā 1991. gada 19. augustā. Šogad augustā apritēja 30 gadi kopš neveiksmīgā valsts apvērsuma, kam bija būtiska nozīme Padomju Savienības sabrukumā. Foto: AFP/Scanpix/LETA
Lasot pagājušās nedēļas Druvu (Cēsu laikraksts - red.), dažam mazāk informētam lasītājam var rasties priekšstats, ka 1991.gada augusta pučs bija tikai nejaušība, ka tā bija epizodiska demokrātu cīņa ar komunistiem. Krievijas iknedēļas laikraksts Argumenti un fakti, kuru pārbūves tēvs M. Gorbačovs, nākot pie varas 1985.gadā, gribēja slēgt, veselu atvērumu veltījis augusta notikumu priekšvēsturei. Manuprāt, augusta pučs parādīja visas tās problēmas, kuras valsts bija uzkrājusi komunistu valdīšanas gados, sākot ar 1917.gada oktobra apvērsumu.
Kā pirmo, kas paātrināja padomju impērijas beigu sākumu, gribētu pieminēt nepilnus 10 gadus ilgušo PSRS karaspēka atrašanos Afganistānā. Tā uzturēšana prasīja bezmaz otru valsts budžetu. Nākamās grūtības - bruņošanās sacensība ar ASV, kura bija ieguvusi nosaukumu ”zvaigžņu karš”. Īsiem vārdiem runājot, kara vešana pārcelta uz kosmosu. Protams, tas prasīja papildus līdzekļu atraušanu no tautsaimniecības bruņošanās vajadzībām. No visa tā veikala plaukti pilnāki nekļuva. Ikdienas produktu (sāls, cukurs, ziepes) iegādei bija nepieciešami taloni.
