Kā jauniešu ilgtspējīgas izvēles maina nākotnes sabiedrības uzvedību?

Ilustratīvs attēls
Zane Kalniņa, Swedbank Jauniešu segmenta vadītāja
Print Friendly, PDF & Email

Patērētāju sabiedrības kults pastāv jau gadiem, tādēļ nav brīnums, ka mūsdienu jaunieši, kuriem ar šodienas un iepriekšējo paaudžu izvēlēm nāksies sadzīvot, arvien vairāk un kaismīgāk pievēršas ilgtspējas jautājumiem. Tiesa, jaunieši atduras pret atskārsmi, ka ilgtspējīgs dzīvesveids maksā diezgan dārgi – eko kategorijas produkti, vietējo ražotāju preces un augstas kvalitātes izstrādājumi nav pa kabatai daudziem. Taču tā ir tikai daļa no ilgtspējīga dzīvesveida, un ir virkne lietu, ko jaunieši var darīt bez lieliem tēriņiem pozitīvu pārmaiņu veicināšanai sabiedrībā, kas, protams, ir ikvienas paaudzes jautājums un atbildība.

Apņēmība lielāka nekā iespējas

Jauniešiem rūp ilgtspēja – vismaz vārdos un pārliecībā. Viņi ir tā sabiedrības daļa, kas par ilgtspējas jautājumiem interesējas izteikti aktīvāk nekā vecākās paaudzes. Bet cik saskanīgi jauniešu tieksme pēc ilgtspējas iet kopā ar praktisku rīcību un darbiem?

Swedbank apkopotie dati par to, kur jaunieši iepērkas, liecina, ka 15 populārākās vietas gan skolēnu, gan studentu vidū ir pārtikas veikali un ātrās ēdināšanas iestādes, piemēram, populārākās burgeru ēstuves. No vienas puses, var jau teikt, ka tā nav gudra naudas tērēšana, kas drīzāk izpaustos atbalstā vietējiem ražotājiem un veselīgākai pārtikai. No otras puses, jauniešu kabatas nauda ir tik liela, cik ir, turklāt daudzus paradumus veido vecāku un draugu piemērs. Ja draugi saka – ejam pasēdēt, ieēst burgerus, es tiešām neiztēlojos, cik stiprai jābūt pusaudža pārliecībai, lai atbildētu – nē, es labāk iešu uz zero waste veikalu pēc rozīnēm šokolādē.

Nav noslēpums, ka iepirkties eko veikalos un iegādāties vietējās preces nereti ir dārgāk, un šis segments kļūst pieejams tikai tad, kad jaunietim parādās pastāvīgi ienākumi un finansiāla neatkarība. Līdz ar to veidojas plaisa – 16, 17, 18 gadu vecumā vēlme dzīvot ilgtspējīgi var būt ļoti liela, bet finansiālās iespējas tai netiek līdzi.

Ilgtspējīgs dzīvesveids mēdz būt bez maksas un ļauj ietaupīt

Pagājušā gada nogalē, veicot 16–30 gadus vecu Latvijas jauniešu aptauju, Swedbank pārliecinājās, ka ilgtspēja ir tēma, kas jauniešiem ir aktuāla. Aptaujā piedalījās 2300 jauniešu.

Kā liecina rezultāti, jo gados jaunāki respondenti, jo svarīgāka viņiem ir produkta vai pakalpojuma cenas un kvalitātes attiecība, bet otrajā vietā ir ilgtspēja. Gadiem ejot, ilgtspējība izvirzās pirmajā vietā, taču turpat paliek arī cena – pilnīgi vienādās pozīcijās. Tāpat jauniešiem kļūst arvien svarīgāk atbalstīt vietējos ražotājus, kas savukārt ir mazāk aktuāli jaunākajiem. Grūti pateikt, cik daudz laika vēl paies, līdz ilgtspējīgie produkti un pakalpojumi būs gana pieejami, lai tos varētu atļauties arī ne tik turīgs jaunietis. Taču ilgtspēja ne vienmēr ir saistīta ar naudu, un ir virkne lietu, ko jaunieši var darīt ar minimāliem tēriņiem vai vispār bez izdevumiem.

Ir svarīgi, ko jaunietis dara ar paša radītajiem atkritumiem, cik rūpīgi tos šķiro, vai iztiek bez vienreizlietojamām mantām, atbalsta vietējos ražotājus utt. Vienlaikus, pavisam nedaudz pamainot savus paradumus, ir iespējams ne tikai ietaupīt dabas resursus, bet arī pat savu naudu, piemēram, pēc darbošanās ar datoru to izslēdzot vai atvienojot lādētājus no rozetes, vai ļaujot matiem izžūt bez fēna palīdzības. Tāpat gudra un pārdomāta darbošanās digitālā vidē, izmantojot mazāk papīra un citu resursu, ir kārtējā zaļā solīša speršana. Šādu ikdienišķu darbību, ko var īstenot, teju nepieceļoties no dīvāna, ir daudz. Iedvesmu var smelties Apvienoto Nāciju organizācijas apkopotajos ieteikumos, kas noderēs gan tiem, kas vēlas patērēt mazāk dabas resursu, bet nav gatavi daudz pūlēties un analizēt, gan tiem, kas ir iedegušies uzņemties iniciatīvu mazināt klimata pārmaiņas.

Ilgtspējīga domāšana veidojas līdz ar paaudžu maiņu

Izvērtējot jauniešu iespējas dzīvot ilgtspējīgi, jāsecina, ka milzīga nozīme ir tam, cik jaunietim gadu un cik finansiāli neatkarīgs no vecākiem viņš ir. Lielākoties jaunieši sasniedz finansiālu neatkarību apmēram 20–24 gadu vecumā, kad iegūst augstāko izglītību, uzsāk darba gaitas vai arī ir jau kādu brīdi apbružājušies darba tirgū. Šajā vecumā jaunieši var novirzīt vairāk naudas tam, kam patiešām tic un ko tiešām atbalsta.

Lai arī sešpadsmitgadnieku un jaunāku bērnu ilgtspējīgas izvēles lielā mērā ir atkarīgas no kopējām ģimenes iespējām un paradumiem, tomēr arī viņi var kļūt par pozitīvu pārmaiņu aģentiem savā ģimenē un draugu lokā – runājot ar līdzcilvēkiem, pievēršot uzmanību klimata problēmām, piedāvājot praktiskas idejas zaļākai ikdienai, piemēram, audzēt garšvielas uz palodzes, šķirot atkritumus. Apzinoties, ka pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā ir paaudžu jautājums, esmu diezgan droša, ka tieši bērni, kuri pieaug šajā izgaismoto ilgtspējas izaicinājumu laikā, būs pirmā paaudze, kam līdz ar finansiālu neatkarību pārliecība jau ies rokrokā ar darbiem.

Iedvesmoties no bitēm un jauniešiem

Dažādus ilgtspējības aspektus Swedbank šogad izcels arī Sarunu festivāla LAMPA jauniešu programmā Beelievers. Bites nav lielas, bet ļoti darbīgas un ļoti, ļoti vajadzīgas dzīvības turpināšanai – tāpat kā zaļi domājoši jaunieši, tāpēc bites ir iedvesmojušas visas programmas tapšanu. Mēs vēlamies atgādināt, ka ilgtspējīgs nav tikai zaļš, ilgtspējīgs var būt jebkas, ko darām ikdienā. Tā kā teorija ne vienmēr noved pie darbības, šoreiz par ilgtspējību runāsim, ļaujot pašiem mēģināt, darīt, spēlēties un darboties, atklājot ilgtspējas dažādos ceļus, citu jauniešu iedvesmas stāstus, iesaistot mobilajā spēlē un jauniešu diskusijā.

Tikmēr mūs, pārējos, aicinu ļauties un ieklausīties jauniešos, kļūstot par šo pozitīvo pārmaiņu aģentu sekotājiem. Spēja uzticēties jauniešiem, drosme ieviest izmaiņas savā ikdienā un pārkāpt pāri tādām savas pieredzes un zināšanu barjerām kā “es zinu labāk” un “vienmēr tā esmu darījis” kopsolī ar prasmi iedrošināt, nevis noniecināt, un vēlēšanos stiprināt jauniešu dedzīgo pārliecību par ilgtspējīgu rītdienu ir nepieciešama jauniešiem un vēl vairāk mums kā sabiedrībai kopumā.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu