Kultūrvēsturiska korupcija

Konkurences padome pārtrauca vērienīgas krāpšanas «biznesa praksi» Latvijā

Mežaparka Lielā estrāde un citas latviešiem simboliski svarīgas būves nupat ieguvušas papildu kultūrvēsturisku nozīmi. Tās tagad atgādina arī par sistēmisku un sistemātisku tautas apzagšanu.

Konkurences padome otrdien publicēja lēmumu tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā, no kura ir skaidrs, ka valsts pasūtījums un konkursi būvdarbos vismaz desmit lieliem uzņēmumiem ir bijusi fikcija un daudzi lieli būvdarbi Latvijā ir dažu cilvēku sarunāti un ar kukuļiem politiķiem un amatpersonām ieeļļoti.

Par sarunāšanu KP piespriedusi šiem desmit uzņēmumiem kopumā 16,7 miljonu naudas sodus. Neformālajai korporācijai ar simtiem miljonu apgrozījumu gadā tā ir nieka summa, ko droši vien karteliski arī samaksātu. Taču sodītie uzņēmumi gadu nevarēs piedalīties publiskajos iepirkumos, un tas gan būtu jau nopietni. Tie, saprotams, pārsūdzēs KP lēmumu, taču, ja tiesa to atstātu spēkā, iepirkumi, jācer, vismaz gadu notiktu pēc kādiem citiem principiem. Un Rīgas dome jau apsver iespēju atgūt no būvniekiem par projektiem pārmaksāto naudu. Jācer, zaudējumus prasīs atlīdzināt arī citi apzagtie.

Taču par ikdienišķo kukuļdošanu daudzu gadu garumā neviens sodu šajā gadījumā nesaņems, jo KNAB maijā lietu izbeidza. Noziegums bija acīmredzams, taču pierādījumus iegūt neizdevās. Jāpiebilst, ka shēmotāju sarunas KNAB ierakstīja 2015. un 2016. gadā, bet lietu ierosināja tikai 2018. gadā, kad birojam bija nomainīti vadītāji.

Līdz šim korumpantu cinisma dzelzsbetona izpausme bija bijusi Valsts ieņēmumu dienesta ēka, kura ikvienam apmeklētājam atgādina par dižkrāpšanās priekšrocībām. Kukuļos vien par to bija samaksāts vismaz miljons latu, un VID savu jauno mītni uz sava bijušā ģenerāldirektora bijušās sievas zemesgabala galu galā nopirka no Krievijas oligarha. Vēstījums «vienkāršajiem cilvēkiem» — nemēģiniet šeit sīki šmaukties!

Tagad kultūrvēsturiskas korupcijas oficiāli apdvesta ir arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Jaunā Rīgas teātra, Rīgas Tehniskās universitātes, Kultūras pils Ziemeļblāzma, VEF un arī Okupācijas muzeja ēka (simboliski, ka pieņemta ekspluatācijā tajā pašā dienā, kad KP publicēja savu lēmumu). Tie ir tikai daži no karteļa projektiem. Vēl ir tirdzniecības centri Akropole un Alfa un daudzi kultūras un izglītības objekti visā Latvijā. Būvdarbi tajos bija divās grupās sadalījušos būvnieku sarunāti un savā starpā sadalīti, cenas norunātas, kukuļi «atbildīgajām» amatpersonām samaksāti.

Ezoteristi varētu mēģināt paklausīties, vai naktīs šajās ēkās nav dzirdama tajās integrētā korupcijas gara trokšņošana, piemēram, murmināšana par «štukām», bet lielākoties gan «b**ģ» un «j*b t***u m*ķ», «p****c» un «n***j» («rupjš vārds», kā lēmumā par lietas izbeigšanu KNAB recenzenti raksturo katru krievu sadzīviskās leksikas paraugu no sarunu ierakstiem Taureņu pirtī, kur karteļa bosi lēma, kurš, ko un par cik būvēs). Bet kukuļi iestrukturēti esošo un bijušo politiķu un amatpersonu kontos, kuru īpašnieki lielākoties nav ne apsūdzēti, ne tiesāti, tātad droši vien uzskata sevi par cienījamiem, kaut gan ne tikai KNAB, bet arī «visi zina», ka ir blēži.

KNAB izbeigtās lietas materiālos, kuri ietverti KP lēmumā, ir pieminēti 90 sarunāti iepirkumi, no kuriem vismaz 70 ir arī «identificēti». Un arī daudzi ar vārda sākuma burtu vien apzīmēti personāži, kuru identitāte tomēr ir acīmredzama.

Kā teic KP, karteļa «darbības pamatprincipus» noteica Skonto būve, Re&Re un Velve. Vēl kartelī ietilpa Merks, Arčers, Latvijas energoceltnieks, LNK Industries, Abora, Rere būve, RBSSKALS. Sarunātās līgumsummas bijušas no viena līdz simt miljoniem. Karteļa kopējais apgrozījums laikaposmā no 2015. līdz 2019. gadam bija 16—20 procenti no kopējā ēku būvniecības apgrozījuma Latvijā.

Bet kukuļu summas bijušas no dažām līdz 800 «štukām». Štukotāju puses galvgalī — slavenie Rāvis, Martinsons, Garkāns. Štukojamo galā vēl slavenāki — Urbanovičs, Vējonis, Silenieks ar Līdaku, Āboltiņa un Zaķis, Truksnis, Baiks. U. c.

Tomēr šo shēmu atmaskošana nav iemesls vaimanām, cik Latvijā viss ir bezcerīgi. Karteļa bizness ir nosaukts un detalizēti aprakstīts KP lēmumā, un atražot to shēmotāji nevarēs, kaut arī droši vien mēģinās. Daļa ar lietu saistīto pērkamo politiķu vairs nav politikā. Daži no šajā lietā krimināli nesodītajiem sēdēs uz apsūdzēto sola citās lietās — Rāvis ar «nacionālo» Broku, Martinsons ar «baņķieri» Rimšēviču.

Un par daudz vērienīgākiem valsts nozagšanas darbiem jau sēž cietumā ilggadējais «premjerministra kandidāts» Lembergs, bet nupat uz apsūdzēto sola nosēdināti arī viņa galvenie partneri Šķēle un Šlesers. Šīs ģimenītes «trešais dēls» gan ir tik apvainojies uz prokuratūru un tiesu, ka atkal piedāvāšot sevi vēlētājiem.

Jācer, ka arvien mazāk cilvēku būtu ar mieru balsot par «mēs zagsim labāk» piedāvājumu. Taču daudziem šāds piedāvājums un KNAB un KP atklāto shēmu vēriens liek riebumā vispār novērsties no politikas. Tāpēc atsevišķu pētījumu vērts būtu ne tikai šā karteļa tiešais iespaids uz tautsaimniecību, bet arī pastarpinātais uz sabiedrības attieksmi pret politiku un savu valsti.

Komentārs 140 zīmēs

Vinnētāju nebūs. Valdība nerīkos potēšanās loteriju, toties nepotētie turpinās «krievu ruleti» ar vīrusu. 

Lokāli un globāli. Grieķijā ugunsgrēki draud kļūt par tur līdz šim nepieredzēta mēroga dabas katastrofu.

Notikums! No amata atkāpies Ņu­jorkas štata gubernators Endrū Kuomo, kurš bija uzmācies sievietēm. Šajā amatā pirmo reizi vēsturē būs sieviete — Ketija Hokela.