Emīls Sjundjukovs. Foto — Reinis Inkēns
Lai mainītos veselības aprūpes sistēma, jāmainās domāšanas stilam, saka jaunuzņēmuma Longenesis tehniskais vadītājs Emīls Sjundjukovs. Lielāka uzmanība jāvelta sadarbībai starp valsts pārvaldi, industriju un indivīdu, kurš vēl nemaz nav kļuvis par pacientu
Pēc meniska operācijas Emīls Sjundjukovs pats uzprogrammēja sev rehabilitācijas rīku. Vēl augstskolas laikā aktīvi iesaistījās jaunuzņēmumu vidē un tagad ir medicīnas tehnoloģiju uzņēmuma Longenesis tehniskais vadītājs un strādā par pētnieku un docētāju Latvijas Universitātē. Viņam jautājām, kur meklēt krustpunktu starp veselības aprūpes sniedzējiem un pacientiem, industriju un publisko sektoru un kā tehnoloģijas un digitalizācija var strādāt cilvēka labā.
Mēs tiekamies uz sarunu Emīla savulaik izveidotajā LU prototipēšanas laboratorijā DF LAB, kurā šobrīd norit darbs, piemēram, pie Apvienoto Arābu Emirātu valdības pasūtījuma. Par gandrīz katru problēmu šeit vispirms tiek uzdots fundamentālais jautājums — kā to iespējams automatizēt? «Šis projekts tapis 2016. gadā kā studentu iniciatīva. Mani pašu tolaik interesēja, kā varu apvienot kompetenci datorzinātnēs ar veselības aprūpi, kas tradicionāli ir ļoti konservatīva vide. Radās doma, ka varētu radīt gan fizisko, gan virtuālo domāšanas stilu un telpu, kas apvienotu studentus ar dažādām kompetencēm. Pa šo laiku pāris tūkstoši studentu ir te nākuši, attīstījušies, piedaloties darbnīcās, pasākumos vai kursos. Pirms pandēmijas mums te lielākoties bija studenti no citām augstskolām.»
