Kad es vasaras brīvdienās parasti dodos uz laukiem pie saviem radiem, tur par manu ierašanos visvairāk priecājas odi.
Gan vakcinācijas pretiniekiem, gan atbalstītājiem ir viena kopīga pazīme: gan vieni, gan otri domā, ka galu galā izmirs visi muļķi.
Varbūt šis jautājums ir muļķīgs, taču pēc gadu ilgām pārdomām to tomēr uzdošu: kur palika visi 18 iepriekšējie Covid?
Vēlu vakarā kāds vīrietis uz ielas apstādina garāmgājēju: «Vai jūs policiju kaut kur tuvumā neredzējāt?»
«Nē.»
«Tad tūlīt pat atdod naudu un mobilo!»
Vai zinājāt — kad kodes mātīte ēd kažoku, viņa raud?
«Redzu, ka tev ļoti patīk dot padomus citiem.»
«Nē, es esmu profesionālis — es mācos no kļūdām, ko pieļāva cilvēki, kuriem es biju devis padomus.»
«Vai zini, ka cilvēki dalās pūcēs un cīruļos?»
«Zināju līdz brīdim, kad mūsu ģimenē piedzima bērni.»
