99% Latvijas uzņēmumu nepieciešami vienkārši standarta IKT risinājumi

  • Raivo Rosts, “Tele2” komercdirektors
  • 06.07.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Publiskajā telpā regulāri tiek runāts par digitalizāciju, sarežģītiem lietu interneta risinājumiem, mākslīgo intelektu un dažādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas uzņēmumiem palīdzētu kļūt produktīvākiem un efektīvākiem. Izdzirdot šos tehnoloģiskās nozares terminus, esmu pārliecināts, ka lielākā daļa Latvijas uzņēmēju nodomā, ka tas neattiecas uz viņiem un izmaksā ļoti dārgi. Un šiem uzņēmējiem var piekrist, jo individuāli izstrādātus informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) risinājumus ne visi var atļauties. Un paradoksāli, pretēji vispārējam priekšstatam – ne visiem tie ir arī vajadzīgi. Kāpēc tā?

Latvijā aptuveni 99% uzņēmumu pēc pasaules standartiem ir mazie un vidējie uzņēmumi, kuri, saskaņā ar vadības konsultāciju uzņēmuma Arthur D. Little analīzes datiem par tirgus situāciju Baltijā, vēlas pieejamus un vienkāršus standarta risinājumus. Tas gan neattiecas uz specifiskām ražošanas tehnoloģijām. Savukārt primārais, ko uzņēmējs vērtē, lai kādu no risinājumiem iegādātos, ir izmaksu efektivitāte un iespēju šo risinājumu pielāgot sava uzņēmuma apstākļiem, piemēram, lietotāju skaita vai konfigurācijas izmaiņām.

Līdz ar to vēlme pēc standarta IKT risinājumiem ir ļoti saprotama. Mazais un vidējais uzņēmējs meklē risinājumus, kas palīdz un atvieglo dažādus procesus uzņēmumā, bet šiem risinājumiem ir jābūt viegli un ātri apgūstamiem un izmaksām saprātīgām.

Ja paraugāmies uz dažādiem tehnoloģisko risinājumu pakalpojumiem, kas nepieciešami mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Latvijā, tad saskaņā ar Arhur D. Little veikto analīzi, piemēram, balss sakariem tā ir 24/7 pieejamība, bet dažādu lietotņu un programmatūras jomā tās ir pamata lietojumprogrammas, piemēram, ofisa, grāmatvedības un e-komercijas. Savukārt uzņēmuma tīkla infrastruktūras jomā tā ir augsta pieejamība un iespēja saņemt konsultācijas.

Arī raugoties uz Tele2 korporatīvo klientu pieredzi un izvēlēm, redzam, ka standarta risinājumi ir ļoti pieprasīti, it īpaši šajā ierobežojumu laikā, kad darbs un dažādu pakalpojumu sniegšana attālināti ir kļuvusi par daudzu uzņēmumu ikdienu. Pašlaik jau 7 no 10 jaunajiem korporatīvajiem klientiem izvēlas kādu standarta pakalpojumu no mūsu Team IT risinājumu groza, piemēram, zvanu vadības risinājumu, kas ļauj veiksmīgi pārvaldīt un vadīt ienākošo zvanu plūsmu, nepalaižot garām potenciālā klienta zvanu. Un tas ir ļoti saprotams, jo klientu ienākošo zvanu skaits pēdējā gada laikā ir palielinājies par aptuveni 38%, kā liecina SKDS Latvijas uzņēmēju aptauja.

Protams, lielajiem uzņēmumiem mēdz būt nepieciešami dažādi īpaši un individuāli risinājumi, taču mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuru finansiālās iespējas ir ierobežotas, standarta tehnoloģiskie risinājumi ir tie, kas var palīdzēt uzlabot uzņēmuma darbību un sniegt labākus rezultātus. Bieži vien šie standarta risinājumi prasa tikai viedtelefonu, interneta pieslēgumu un kādu mobilo lietotni, lai atsevišķus procesus uzņēmumā varētu automatizēt.

Pozitīvi, ka Latvijai no Eiropas atveseļošanās fonda ir pieejami līdzekļi tieši mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijas attīstībai un digitālo prasmju uzlabošanai. Piemēram, tradicionālo procesu digitalizācijai mazajiem un vidējiem komersantiem ir paredzēts piešķirt līdz 200 grantiem ar kopējo finansējumu 40 milj. eiro apmērā.

Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu svarīgi nenobīties un izmēģināt moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas, jo klientu prasības pret uzņēmumiem šajā jomā kļūs aizvien augstākas. Piemēram, 34% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka uzņēmumam uz uzdoto jautājumu būtu jāreaģē stundas laikā, bet 36% – ka tas jāizdara 1-4 stundu laikā, liecina mūsu aptaujas dati.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Viedoklis Romāns Gagunovs

Demokrātijas izturības pārbaude jeb Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem

Notikumi Latvijas iekšpolitikā līdz ar parlamenta lēmumu, ka Latvijai ir jāizstājas no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju, liecina, ka ir sākusies aktīva un agresīva priekšvēlēšanu kampaņa pirms nākamā gada oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām.

Viedoklis Baiba Īvāne

Lasīšana un drošība

Mēs katrs reizēm atceramies dažādas epizodes no mūsu bērnības – priecīgas, komiskas, siltas, skumjas, sāpīgas, reizēm arī traģiskas. Man ir bijusi tā privilēģija piedzīvot laimīgu bērnību – pilnu ar iespaidiem, notikumiem, rūpēm par mani, un arī pilnu ar lasīšanas pieredzi, kas mūsu ģimenē ir bijusi neatņemama ikdienas daļa.

Jaunākajā žurnālā