99% Latvijas uzņēmumu nepieciešami vienkārši standarta IKT risinājumi

  • Raivo Rosts, “Tele2” komercdirektors
  • 06.07.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Publiskajā telpā regulāri tiek runāts par digitalizāciju, sarežģītiem lietu interneta risinājumiem, mākslīgo intelektu un dažādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas uzņēmumiem palīdzētu kļūt produktīvākiem un efektīvākiem. Izdzirdot šos tehnoloģiskās nozares terminus, esmu pārliecināts, ka lielākā daļa Latvijas uzņēmēju nodomā, ka tas neattiecas uz viņiem un izmaksā ļoti dārgi. Un šiem uzņēmējiem var piekrist, jo individuāli izstrādātus informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) risinājumus ne visi var atļauties. Un paradoksāli, pretēji vispārējam priekšstatam – ne visiem tie ir arī vajadzīgi. Kāpēc tā?

Latvijā aptuveni 99% uzņēmumu pēc pasaules standartiem ir mazie un vidējie uzņēmumi, kuri, saskaņā ar vadības konsultāciju uzņēmuma Arthur D. Little analīzes datiem par tirgus situāciju Baltijā, vēlas pieejamus un vienkāršus standarta risinājumus. Tas gan neattiecas uz specifiskām ražošanas tehnoloģijām. Savukārt primārais, ko uzņēmējs vērtē, lai kādu no risinājumiem iegādātos, ir izmaksu efektivitāte un iespēju šo risinājumu pielāgot sava uzņēmuma apstākļiem, piemēram, lietotāju skaita vai konfigurācijas izmaiņām.

Līdz ar to vēlme pēc standarta IKT risinājumiem ir ļoti saprotama. Mazais un vidējais uzņēmējs meklē risinājumus, kas palīdz un atvieglo dažādus procesus uzņēmumā, bet šiem risinājumiem ir jābūt viegli un ātri apgūstamiem un izmaksām saprātīgām.

Ja paraugāmies uz dažādiem tehnoloģisko risinājumu pakalpojumiem, kas nepieciešami mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Latvijā, tad saskaņā ar Arhur D. Little veikto analīzi, piemēram, balss sakariem tā ir 24/7 pieejamība, bet dažādu lietotņu un programmatūras jomā tās ir pamata lietojumprogrammas, piemēram, ofisa, grāmatvedības un e-komercijas. Savukārt uzņēmuma tīkla infrastruktūras jomā tā ir augsta pieejamība un iespēja saņemt konsultācijas.

Arī raugoties uz Tele2 korporatīvo klientu pieredzi un izvēlēm, redzam, ka standarta risinājumi ir ļoti pieprasīti, it īpaši šajā ierobežojumu laikā, kad darbs un dažādu pakalpojumu sniegšana attālināti ir kļuvusi par daudzu uzņēmumu ikdienu. Pašlaik jau 7 no 10 jaunajiem korporatīvajiem klientiem izvēlas kādu standarta pakalpojumu no mūsu Team IT risinājumu groza, piemēram, zvanu vadības risinājumu, kas ļauj veiksmīgi pārvaldīt un vadīt ienākošo zvanu plūsmu, nepalaižot garām potenciālā klienta zvanu. Un tas ir ļoti saprotams, jo klientu ienākošo zvanu skaits pēdējā gada laikā ir palielinājies par aptuveni 38%, kā liecina SKDS Latvijas uzņēmēju aptauja.

Protams, lielajiem uzņēmumiem mēdz būt nepieciešami dažādi īpaši un individuāli risinājumi, taču mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuru finansiālās iespējas ir ierobežotas, standarta tehnoloģiskie risinājumi ir tie, kas var palīdzēt uzlabot uzņēmuma darbību un sniegt labākus rezultātus. Bieži vien šie standarta risinājumi prasa tikai viedtelefonu, interneta pieslēgumu un kādu mobilo lietotni, lai atsevišķus procesus uzņēmumā varētu automatizēt.

Pozitīvi, ka Latvijai no Eiropas atveseļošanās fonda ir pieejami līdzekļi tieši mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijas attīstībai un digitālo prasmju uzlabošanai. Piemēram, tradicionālo procesu digitalizācijai mazajiem un vidējiem komersantiem ir paredzēts piešķirt līdz 200 grantiem ar kopējo finansējumu 40 milj. eiro apmērā.

Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu svarīgi nenobīties un izmēģināt moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas, jo klientu prasības pret uzņēmumiem šajā jomā kļūs aizvien augstākas. Piemēram, 34% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka uzņēmumam uz uzdoto jautājumu būtu jāreaģē stundas laikā, bet 36% – ka tas jāizdara 1-4 stundu laikā, liecina mūsu aptaujas dati.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Jaunākajā žurnālā