Viens liels citāts

Muzikālās apvienības Nepāriet albums Lūk klausītāju mētā dažādos virzienos

Pirms ķeros pie mūziķu apvienības Nepāriet jaunā albuma, nedaudz ļaušos refleksijai par aizgājušajiem padsmit gadiem pašmāju mūzikā, kur būtisku lomu spēlējis festivāls Positivus. Ar šo notikumu piejūras pilsētiņā Salacgrīvā, kurš gan pēdējos gados nedaudz mainījis saturisko koncepciju un pagājušogad nenotika (visticamāk, arī šogad nebūs), uzaugusi vesela mūziķu paaudze. Tā kāri tvēra tūkstošgades pirmā gadu desmita otrajā pusē jaunu elpu ieguvušo dažādu alternatīvās mūzikas formu un formātu atdzimšanu. Frīkfolks, indīpops, diskopanks, postpanks… tie ir tikai daži no žanriem, kas, pārstrādājot 70.—80. gadu muzikālo mantojumu, no jauna rezonēja jauniešu prātos — par to rakstīja mūzikas izdevums Pitchfork, to spēlēja radio. Urbānās mūzikas uzvaras gājiens tolaik vēl nebija sācies, tāpēc «Positivus gadus» varam uzlūkot kā noslēgtu laika nogriezni Latvijas mūzikas vēsturē.

Arī Nepāriet mūziķi — Alise Joste, Evija Vēbere, Jānis Šipkēvics, Kārlis Josts, Lorete Medne, Matīss Čudars, Miķelis Putniņš un Rinalds Maksimovs — pārstāv paaudzi, kas savu muzikālo pieaugšanu piedzīvoja šajā laikā; tas ir viņu estētiskais atskaites punkts. Ja vēl detalizētāk — viņi pārstāv tā dēvēto mileniāļu iesaukumu, stilīgu ūsu, raga briļļu, moderno tehnoloģiju un kultūrcitātu paaudzi.

Tāpēc nav brīnums, ka arī projekts Nepāriet ir viens liels kultūrcitāts. Pirms dažiem gadiem klajā laists Imanta Kalniņa un Ainara Mielava 1997. gada albuma Par lietām, kuras tā ar nekad nepāriet no jauna ieskaņots variants Pāri, klāt pieliekot arī dažas senākas Kalniņa dziesmas. Tātad, noliecot galvu Mielava un Kalniņa priekšā, mūziķi labprāt interpretējuši jau pārbaudītas vērtības. Šogad izdotais Lūk arī daļēji uzskatāms par citātu albumu — lai arī mūzika šoreiz ir pašu sacerēta, kā atbalsta spieķis tekstu ziņā izmantota dzejnieka Marta Pujāta dzeja. Atkal sanāk kāda ārēja autora interpretācija. Albuma vāku darinājusi Pujāta māsa — grafiķe Lāsma Pujāte.

Arī pirmā singla Ness videoklips ir citāts — izmantota Rozes Stiebras un Anša Bērziņa animācijas filma Ness un Nesija (1991). «Mēs kā tādi mazi kurkulīši,» klipa tapšanas brīdī LTV sižetā sevi raksturo Šipkēvics. «Satikāmies Imanta Kalniņa pasaulītē,» piebilst Evija Vēbere, kuras specifiskais, aktrises Veras Singajevskas tradīcijās sakņotais balss tembrs vēl aizvien neatstāj vienaldzīgu nevienu. «Viss ir mīlīgi un silti… patīk viss — no popa līdz klasikai,» prātā aizķeras vēl kāds citāts, kas raksturo šo domubiedru kopu. Citāti, protams, atsvaidzina, bagātina, par to šaubu nav, taču, ja ar tiem sāk aizrauties, nepaliek vieta kaut kam patiesi oriģinālam.