Stabiņu invāzija vai drošākas ielas? 2

Ajaunotais ielas segums un velojoslas Bruņinieku ielā. Foto: Zane Bitere, LETA
Kaspars Zandbergs, “Pilsēta cilvēkiem” dibinātājs
Print Friendly, PDF & Email

Šogad aprit jau trešais gads, kad Rīgā beidzot tiek domāts par gājēju drošību, padarot gājēju pārejas drošākas. Visbiežāk drošības uzlabošana notiek ar ātriem pagaidu risinājumiem, no plastmasas stabiņiem ierīkojot tā sauktās drošības saliņas. Jūnija sākumā vienas Torņakalnā izveidotas drošības saliņas stabiņi tā kārtīgi “uzdeva pa nerviem” Rīgas domes koalīcijas deputātam Valdim Gavaram (NA/LRA), kurš kopā ar savu partiju apvienības biedru Kasparu Bergmani, kurš, cita starpā, ir kāda auto biznesa laikraksta vadītājs, sāka kampaņu pret šiem drošības risinājumiem, tos nosaucot par “Stabiņu invāziju Rīgas ielās”.

Jā, var piekrist, ka konkrētais risinājums nebija pārdomāts, jo Rīgas domes Satiksmes departaments apzināti vai neapzināti bija aizmirsis drošības saliņu ierīkot tā, lai manevrus krustojumā varētu veikt autobusi. Šī kļūda jau ir izlabota. Tomēr aicināt “likvidēt stabiņu māniju” un gluži vai kā apmātiem savos sociālo tīklu kontos kā ļaunuma sakni publicēt teju visus ielās parādījušos stabiņus, pielīdzinot to izvietošanu 1940. gada 17. jūnijā notikušajai Latvijas okupācijai, šķiet, jau aizgājis par tālu.

Nekas nevar būt svarīgāks par cilvēka dzīvību un veselību. Jā, Rīgas ielas līdz šim ir bijušas autovadītājiem ļoti ērtas – plašas un ar ērtām iespējām ātri nogriezties. Tomēr šādi ielas veidotas uz gājēju un citu mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku drošības rēķina. To, ka, nogriežoties pa labi vai pa kreisi, autovadītājiem jādod ceļš gājējiem, kas šķērso to brauktuvi, kurā viņš nogriežas, šķiet, zina tikai autoskolu instruktori un viņu esošie studenti. Samazināt ātrumu pirms nepārredzamām gājēju pārejām arī iedomājas tikai retais autovadītājs. Par maksimālā ātruma ievērošanu dzīvojamajās zonās un ielās pie skolām vispār nerunāsim – pirms diviem gadiem pētījumā noskaidrojām, ka 99% autovadītāju tur neievēro atļauto braukšanas ātrumu.

Konkrētajā krustojumā pirms pusotra gada, autovadītājam nogriežoties, notriekta sieviete ar diviem bērniem, sievietei gūstot smagu gūžas traumu. Šādas situācijas Rīgā ir biežas, jo autovadītāji vai nu nezina vai neatceras, ka nogriežoties ir jādod ceļš gājējiem.

Tomēr visbiežāk gājēji Rīgā cieš uz gājēju pārejām, kurās autovadītājiem ir iespējams veikt apdzīšanas vai apsteigšanas manevru. Pirms trim gadiem mēs apkopojām Rīgas bīstamākās gājēju pārejas un sniedzām savus priekšlikumus to ātrai uzlabošanai. Mūsu piedāvātie risinājumi bija dažādi – vietās ar augstu satiksmes intensitāti, kur nepieciešams saglabāt vairāk par vienu joslu vienā braukšanas virzienā, tie būtu pagaidu luksofori, kas tiek uzstādīti uz smagiem betona balstiem. Vietās ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā tās bija tās pašas saliņas. Toreiz tās piedāvājām veidot no gumijas blokiem, tomēr jāatzīst, ka šādi bloki pagaidu risinājumam izmaksā gana daudz, tādēļ Satiksmes departamenta risinājums ar stabiņiem ir pat labāks, jo viens stabiņš ar skrūvēm un dībeļiem izmaksā tikai ap 25 eiro.

“Pilsēta cilvēkiem” 2018. gadā piedāvātie risinājumi gājēju pārejām Duntes ielā, Kārļa Ulmaņa gatvē, Lāčplēša ielā un Melnsila ielā

Šādi – ar ātriem pagaidu risinājumiem – drošību uzlabo daudzviet Eiropā, piemēram, Nīderlandē, Skandināvijas valstīs un citur. Vispirms uz tā sauktā “melnā punkta” tiek uzstādīti pagaidu satiksmes organizācijas līdzekļi, šajā gadījumā barjeras:

Pagaidu risinājums gājēju drošības uzlabošanai Nīderlandē

Kad pienāk kārta konkrēto ielu rekonstrukcijai, tad pagaidu risinājumi tiek aizstāti jau ar pastāvīgiem risinājumiem:

Pagaidu risinājums Nīderlandē pārbūvēts par pastāvīgu risinājumu

Nākamie stabiņi, kas Gavara kungam nepatika, ir uzstādīti uz velojoslām. Jāatzīst, ka arī man daudz labprātāk patiktu, ja stabiņi uz velojoslām būtu tikai satiksmes drošībai kritiskākajās vietās – pie krustojumiem un iebrauktuvēm. Bet šos stabiņus uz velojoslām ir panākuši paši autovadītāji, Rīgas centrā automašīnas novietojot visās iespējamajās un neiespējamajās vietās. Nereti Rīgā ir situācijas, kad visa kvartāla garumā uz ietvēm vai velojoslām ir novietotas automašīnas:

Automašīnas bloķē velojoslu Dzirnavu ielā

Šādas velojoslas nekādi nerada apstākļus, lai ar velosipēdiem varētu droši pārvietoties ģimenes ar bērniem, bērni patstāvīgi un seniori, tātad tās pilnvērtīgi neveic savu uzdevumu – palielināt to cilvēku skaitu, kas pārvietojas videi un pilsētai draudzīgā veidā. Protams, būtu jauki, ja Rīgas pašvaldības policija veiktu savu darbu un kontrolētu pašplūsmā palaisto parkošanos Rīgas centrā, tomēr uz to pagaidām nav lielu cerību gan policistu skaita trūkuma, gan prioritāšu dēļ, tāpēc neatliek cits variants, kā vien fiziski liegt iespēju novietot automašīnu uz velojoslām.

Vēl attiecībā par velojoslām abi kungi medijos bija publicējuši fotogrāfiju ar neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu, kas bija novietota Lāčplēša ielā uz ietves un velojoslas pie pašas ēkas ieejas, salīdzinot šo situāciju ar Mirdzas Ķempes ielas traģēdiju, kur ugunsdzēsēji nespēja piekļūt pie degošās ēkas, jo pagalms bija pilns ar tur novietotām automašīnām. Šāds salīdzinājums neiztur kritiku, jo, tieši pateicoties lokanajiem stabiņiem, neatliekamās palīdzības automašīna var piekļūt tik tuvu ēkas ieejai. Ja kungi tik tiešām satrauktos par operatīvo transportu, tad pirmais, pie kā viņi ķertos, būtu Rīgas ielu malās izvietotās automašīnas, kuras gan tik tiešām ir nepārvarams šķērslis operatīvajam transportam:

Automašīnas novietotas stāvēšanai abās ielas pusēs Matīsa, Artilērijas un Tallinas ielā

Visbeidzot raksta noslēgumā Gavara kungs izplata viltus ziņas, apgalvojot, ka Tērbatas ielā nav cietis neviens gājējs. Ikviens Iekšlietu ministrijas ceļu satiksmes negadījumu un pārkāpumu notikuma vietu analīzes informācijas sistēmā var pārliecināties, ka tā nav patiesība – piemēram, laika periodā no 2016. līdz 2019. gadam Tērbatas ielā vien ceļu satiksmes negadījumos cietuši 8 gājēji, turklāt visi cietušie gājēji bija cietuši krustojumos:

Tērbatas ielā notikušie CSNg ar iesaistītiem gājējiem 2016.-2019. gadā

Ierīkojot ietves paplašinājumus krustojumu zonās, kā tas izdarīts Tērbatas un nu jau arī Baznīcas ielā, tiek samazināts laiks, ko gājējs pavada uz brauktuves – attiecīgi samazinās bīstamība. Tāpat sašaurinājums liek lēnāk un uzmanīgāk pagriezienus izdarīt autovadītājiem, kas arīdzan uzlabo drošību, jo mazā ātrumā sadursmes visbiežāk nenotiek vai ir ar ļoti vieglām sekām.

Vai tiešām tiek apdalīti uzņēmēji?

Jā, atsevišķiem uzņēmējiem pārmaiņas Rīgas centrā noteikti sagādās grūtības. Tomēr nav tā, kā Gavara kungs apgalvo, ka labiekārtojumos uzsvars tiek likts tikai uz gājēju un riteņbraucēju ērtībām. Tieši mēs, “Pilsēta cilvēkiem” 2020. gada sākumā kopā ar Latvijas Tirgotāju asociāciju panācām to, ka Rīgā beidzot masveidā tiek ierīkotas speciālas stāvvietas preču piegādātājiem (pērn tika ierīkotas vairāk nekā 30). Tāpat arī tajā pašā piesauktajā Bruņinieku ielas projektā mēs īpaši lūdzām un meklējām vietas, kur ierīkot stāvvietas preču piegāžu veikšanai.

Tomēr lielākajai daļai uzņēmēju pēc ielu pārvērtībām Rīgas centrā situācijai jāuzlabojas, jo, padarot ielas pievilcīgākas gājējiem, palielināsies svarīgākā centra klientu plūsma – gājēji. Jo tieši gājēji un riteņbraucēji, nevis autovadītāji, Rīgas centrā sastāda absolūti lielāko klientu skaita daļu. Autobraucējiem centra ielas lielākoties ir svarīgas tikai caurbraukšanai, kamēr gājēji un riteņbraucēji ir tie, kas piestāj pie glītiem skatlogiem vai iet kādā āra kafejnīcā papusdienot.

Cita starpā, vēlos atgādināt Gavara kungam par tādu dokumentu kā “Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam”, kuru viņš pats 2014. gada 22. maija Rīgas domes sēdē atbalstīja un nobalsoja par šīs stratēģijas apstiprināšanu.

Šajā stratēģijā “melns uz balta” par transporta hierarhiju pilsētā ir rakstīts: “Transporta infrastruktūras perspektīva un vadlīnijas balstās uz hierarhisku sistēmu: gājējs – velobraucējs – sabiedriskais transports – privātais transports – kravu transports.”

Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas transporta hierarhija pilsētā

Aicinu deputāta kungu pieturēties pie paša apstiprinātajiem dokumentiem vai arī strādāt pie tā, lai šos dokumentus labotu un padarītu autocentriskus, tomēr strādāt pret paša apstiprinātas stratēģijas realizāciju dzīvē diez vai ir labais tonis.

Šo visu izmaiņu mērķis ir padarīt pilsētas centru atkal pievilcīgu dzīvošanai, jo ne jau plastmasas stabiņi, kas uzlabo gājēju drošību, ir bijis iemesls tam, ka pēdējos 20 gados Rīgas centru pametusi vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju. Iemesls bija pretējais – arvien autocentriskākās ielas, kuras nav patīkamas ne staigāšanai, ne dzīvošanai – neviens negrib dzīvot pelēku šoseju malās.

Lūk, dati no SKDS aptaujas ar galvenajiem iemesliem, kāpēc rīdzinieki pamet Rīgu – zaļas vides trūkums (33,7%), miera un klusuma trūkums (25,5%), dzīves dārdzība (13,9%). Uzlabotas gājēju pārejas un velojoslas starp iemesliem nav atrodamas.

Gan Torņakalnā, gan citās pilsētas vietās ierīkotās gājēju pārejas ierīkotas pēc iedzīvotāju lūgumiem (pretēji Gavara kunga apgalvotajam, ka tās ierīkotas pēc biedrības “Pilsēta cilvēkiem” lūguma), tādēļ apgalvojums, ka no šīm gājēju pārejām cieš visi, ir nepatiess. Visi nepārvietojas ar automašīnām un piecas minūtes ilgāk pasēdēt pievakares sastrēgumā nav traģēdija. Traģēdija ir kļūt invalīdam uz mūžu, jo kāds domes deputāts pretojas satiksmes drošības uzlabošanai. Ja panāksiet stabiņu demontāžu, tad turpmākie līķi un savainotie būs uz Jūsu sirdsapziņas, deputāta kungs!

Komentāri (2)

Elektriķa dēls 30.06.2021. 15.12

Spigts demagoģijas paraugs, kura galvenā iezīme izmantot faktus bez plašāka konteksta un analīzes. Laika trūkuma dēļ pievērsīšos vienam no pēdējiem argumentiem ko autors pārmet Valdim Gavaram par viņa paša akceptēto pilsētas stratēgisko attīstības dokumentu ignorēšan: šādi dokumentus analizēt bez tām piemītoša tvēruma izraujot kādas frāzes no konteksta ir klūdaini, jo jebkura nelīdzsvarota darbība izsauc nelīdzsvarotībucitās jomās, kā to jau redzam konkrētajos projektos, piemēram Čaka ielā – neviens attīstības dokuments neparedzēja tās pārveidi šābīža “eksperimenta” veidā kā rezultātā uz vienas no satiksmes dalībnieku rēķina cieš citi satiksmes dalībnieki un visi kopā cieš no satiksmes sastrēgumiem, kam kā sekas ir vides piesārņojums. Iedzīvotājs savā dzīvē un saistītā pilsētvidē iziet vairākus ciklus un tāpēc tā intereses mainās un lielākajā daļā ir daudzveidīgas, jo kājāmgājējs nekad tāds nav “uz mūžu” viņš tāpat neiztiks bez sabiedriskā, individuālā vai komerciālā transporta pieejamības. Tieši tāpēc stratēgiskie attīstības dokumenti tiek izstādāti un pieņemti ilgstošā pracedūrā ar plašu sabiedrības un speciālistu iesaisti. Nekas tamlīdzīgs no rakstā minētajiem projektiem nav izgājis šadu procedūru un dzīvē redzam ka tie nav ne sasvstarpēji saskaņoti ne integrēti un savienoti. Prakse vispirms darīt un tad skatīties kas no šiem “eksperimentiem” ir sanācis ir ne tikai pretrunā ar zinātnes atziņām un tautas gudrību, bet neatbilst ne tik ļoti pieminētās labās pārvaldības, ilgspējības zaļās domāšanas u.c kritērijiem, bet ir arī acīmredzama visu rīdzinieku līdzekļu nelietderīga izškērdēšana seviški lielos apmēros, par ko paredēta arī kriminālatbildība !

+4
-2
Atbildēt

0

lindab456 30.06.2021. 20.16

Situācijā, kad Rīga jau tā kļūst par mazu augošajam auto transporta skaitam, kam pievienojas jaunie elektro braucamrīki, risinājumu meklēt brauktuvju sašaurināšanā un bloķēšanā nešķiet pareizi. Mehāniska brauktuves bloķēšana, pudeļu kaklu veidošana – kustību sabremzē, vairo korķus, izplūdes gāzes, bez tam tīri psiholoģiski, vizuāli ne visiem, visos apgaismojumos stabiņi ir viegli uztverami. Vai pirms tam ir izmēģinātas visas satiksmes organizācijas iespējas, piemēram, rūpējoties par gājēju drošību krustojumos un uz gājēju pārejām varēja pagarināt gājējiem paredzēto laiku ielas šķērsošanai.
Runājot par 2014. g. 22. maija RD sēdē apstiprināto dokumentu “Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. g.” un apņēmību samazināt kravas transprtu pilsētas centrā, šķiet, ka Rīgas pašvaldības labā roka nezin, ko kreisā dara. Tai pašā 2014. g. tiek projektēta un saskaņota ražotnes iecelšana un ražošanas attīstība Vēsturiskā centra AZ, Tallinas ielā, kas šobrīd ir rezultējies ar lielo fūru kustību pilsētas centrā, ar visām no tā izrietošām sekām. Raksta ilustrācijai autors varēja izvēlēties arī skatu ar fūri Tallinas ielā.

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu