«Vecie laiki ir beigušies!»

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks nav pārsteigts par kriminālprocesiem, kas cits pēc cita birst Valsts policijas vadošajām amatpersonām. «Ir jāmainās! Kas nespēj mainīties, arī nekas labs nebūs,» viņš paziņoja intervijā Ir.

 

Iekšējās drošības birojs maija beigās veicis kratīšanu kādas Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas pārvaldes nodaļas vadītāja darbavietā. Jau iepriekš izskanēja ziņas, ka aizturēti divi likumsargi, viens no tiem Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Andrejs Sozinovs. Vai kratīšana un aizturēšanas saistītas ar vienu un to pašu kriminālprocesu?

Man grūti komentēt, jo es neesmu iepazīstināts ar kriminālprocesa materiāliem. Arī nemēģinu speciāli jautāt, lai neietekmētu procesus. Lai dienesti darbojas! Divām amatpersonām, kuru darbavietās veica kratīšanu, no kuriem viens ir Andrejs Sozinovs, izmeklēšanu veic Valsts drošības dienests. Savukārt otrs visticamāk ir jau cits stāsts, tur izmeklēšanu veic Iekšējās drošības birojs Rīgas reģiona pārvaldē. Tā nu tas ir, te nu mēs esam.

Vai aizdomas ir tādas, ka visi šie iespējamie pārkāpumi notikuši tieši Rīgas reģiona kriminālpolicijas pārvaldē?

Pēdējais Sozinova kunga ieņemamais amats ir Zemgales reģiona pārvaldē. No oktobra viņš dienesta interesēs pārcelts uz Zemgales pārvaldi.

Pats Sozinovs medijiem sacījis, ka jau uzreiz pēc jūsu nozīmēšanas policijas priekšnieka amatā viņam esot bijis skaidrs, ka amatā viņš nepaliks, jo publiskajā telpā esot pietiekoši daudz informācijas, kas uz viņu met ēnu. Tā esot saistīta gan ar viņa saudzējošo attieksmi pret vairākiem darbiniekiem, kas pieķerti pārkāpumos, gan ar neskaidrību par nekustamajiem īpašumiem. Vai bažas par Andreja Sozinova reputāciju un aizdomas par kādiem pārkāpumiem bija iemesls, kāpēc pagājušā gada oktobrī jūs viņu aizrotējāt uz Zemgales reģiona pārvaldi?

Publiskajā telpā daudz ko raksta un pauž dažādus viedokļus. Vienmēr pret to informāciju izturos kritiski. Es esmu policijas priekšnieks, man jāvadās pēc faktiem un izvērtējot riskus, arī raugoties, kā attīstīt iestādi. Lai kā visiem gribētos domāt, ka ir tikai negatīvie faktori saistībā ar Sozinova kungu vai kādu citu, lemjot par rotāciju, es arī vērtēju, cik ilgi cilvēks ir ieņemamajā amatā, kāda ir darba organizācija, kādas ir tendences, mikroklimats konkrētajās struktūrvienībās un kādi ir pozitīvie rādītāji. Sozinova kungs ir ļoti pieredzējis kriminālpolicijas darbinieks, kura pieredze un zināšanas bijušas par pamatu daudzu noziegumu atklāšanai. Tajā pat laikā pieredze, ilgstoši atrodoties vienā amatā, paliek vienveidīga. Plus vēl kaut kādi ēnu jautājumi riņķī apkārt. Vērtējot, ko un kā darīt, es saskatīju potenciālu un uzskatu, ka esmu izdarījis pilnīgi absolūti pareizi, rotējot vietām Zemgales reģiona kriminālpolicijas biroja tālaika priekšnieku Juri Staļģevicu ar Sozinova kungu. Katrs no viņiem nenoliedzami ir speciālists. Bet, protams, es vienmēr esmu paturējis riska lietas galvā un domājis par to, kas var attīstīties, bet tas ir ziniet kā… Cilvēki daudz ko runā, un no šādām runām tikai policijas priekšnieks nevar vadīties. Policijas priekšniekam jāvadās no faktiem.

Pirms kāda laika divi kriminālprocesi sākti arī pret nu jau atstādināto Valsts policijas priekšnieka vietnieku, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku Normundu Krapsi. Abi kriminālprocesi ir par iepirkumiem, kas veikti 2018. gadā – rokas videoradariem un policistu formas tērpiem. IDB viņam inkriminējot dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu. Vai ir aizdomas, ka Normunds Krapsis palīdzējis uzvarēt noteiktiem piegādātājiem konkursā?

Redziet, procesa materiālus neesmu redzējis. Spriežot pēc tā, kā Iekšējās drošības birojs virza procesu, (ir piemērots drošības līdzeklis – aizliegums ieņemt amatu) tas ir nopietns signāls, ka šajā iepirkuma procedūrā kaut kas bijis ne tā, kā tam jābūt. Tas ir skaidrs. Es necenšos jaukties citas izmeklēšanas iestādes darbā, negrasos to darīt. Man ir žēl, ka šādi augsti stāvoši augsta ranga virsnieki nonāk šādās situācijās, tas, protams, met arī ēnu uz Valsts policiju, bet pateikt, ka tas ir kaut kas tāds, kas mani ļoti, ļoti izbrīna…. Nerunāju konkrēti par Krapša kungu vai Sozinova kungu. Bet mēs saprotam, kā notikusi policijas attīstība dažādās struktūrvienībās, kas un kur veidojis savu iepriekšējo praksi, kur kāda subkultūra varbūt palikusi, kas dažkārt rosina virzīt procesus neatbilstoši ārējam un iekšējam regulējumam. Tas pat var nebūt saistīts ar vēlmi gūt kādu labumu sev, bet ir situācijas, kad kāds kādam palīdz vienkārši tāpat. Reizēm arī tas var būt par pamatu, lai sauktu cilvēku pie kriminālatbildības. Procedūras neievērošana. Ja ir sastrādātas krimināli sodāmas darbības, tad arī jāatbild likuma priekšā, neko neizdarīsi! 

Bet! Kamēr nav cilvēka vaina pierādīta, nav stājies spēkā notiesājošs spriedums, tikmēr tas viss ir vēl procesā! Tāpēc ļausim ritēt izmeklēšanai savu gaitu. Ceru, ka būs taisnīgi, objektīvi un pietiekoši profesionāli, lai nevienam neradītu nekādas šaubas. Protams, man nepatīk visa šī situācija, bet pateikt, ka es esmu pārsteigts… Neesmu. Kad stājos amatā, es pateicu: «Vecie laiki ir beigušies!». Tā ir mana frāze un es vēlreiz to saku. Ir jāmainās! Kas nespēj mainīties, arī nekas labs nebūs.

Normunds Krapsis vērsies pie ģenerālprokurora Jura Stukāna ar lūgumu uzraudzīt šos kriminālprocesus, jo pēdējo divu gadu laikā viņš esot izjutis “savā ziņā spiedienu”, vēlēšanos “noņemt viņu no laukuma” un panākt došanos izdienas pensijā. Vai jūs esat mudinājis Krapša kungu doties izdienas pensijā? (No 1.jūnija Krapsis pārtrauca dienestu un devās izdienas pensijā, saruna ar Ruku notika pirms tam – red.)

Gluži otrādi! Pēc sadarbības, kas man bijusi ar Krapša kungu, arī pirms stāšanās Valsts policijas priekšnieka amatā, varu pateikt – cilvēks ir ļoti atbildīgs, ar iniciatīvu! Tiešām veicis savu darbu atbildīgi. Decembrī viņš bija uz laiku iecelts amatā, es šo laiku pagarināju uz vēl vienu gadu, neskatoties uz to, ka pret viņu tobrīd bija uzsākts kriminālprocess. Šobrīd viņš ir atcelts no dienesta pienākumu pildīšanas, vadoties no piemērotā drošības līdzekļa. Cerība bija, ka nebūs viss tik ļauni, bet diemžēl domāju, ka tie argumenti Iekšējās drošības birojam ir pietiekoši pārliecinoši.

Vai tuvākajā laikā varētu būt gaidāms vēl kāds kriminālprocess, kas saistīts ar policijas vadībā esošām personām?

Cik ļoti man gribētos, ka tā nebūtu! Bet, stājoties amatā, es ļoti labi apzinājos, ka nekāda pastaiga šeit nebūs. Raudzīsim, kas nākotnē notiks. Šobrīd mēs paralēli strādājam pie tā, lai iekšēji sakārtotu iepirkuma procedūras. Raugāmies, lai cilvēki nenonāktu situācijās savas nezināšanas dēļ. Jo, kā saprotiet, šie procesi nav vienkārši un mūsu valsts ir tik maziņa, lielo spēlētāju attiecīgajās jomās ir maz. Tad sākās stāsti par to, ka kāds kādu, izrādās, pazīst. Sākumā ir konsultējis, tad izrādās, ka viņš tomēr ir attiecībās ar kādu komersantu, kas piedalās konkursā. Nu visādi brīnumi! Un tas jau nav tikai policijā, tas mums visur raksturīgi.

Stājoties amatā, kā vienu no savām prioritātēm norādījāt sadarbību ar sabiedrību. Vai šajā virzienā jau izdevies panākt kādus uzlabojumus?

Vienmēr cenšos atrast laiku, lai runātu ar medijiem. Es saprotu, ka ir jārunā, jāskaidro. Esmu gatavs atbildēt uz visu, kas neskar dienesta noslēpumu, izmeklēšanas noslēpumu vai valsts noslēpumu. Man gribas, lai nav tā – ja kāds domā par ceļu policistu, tad pirmais, kas nāk prātā, vecā dziesma par piecīšiem. Mēs to cenšamies izskaust. Statistiski redzam, ka kukuļņemšana samazinās. Pieaug kukuļdošanas stāsti, kas nozīmē, ka amatpersona rīkojusies, kā tai jārīkojas – aizturot un uzsākot kriminālprocesu. Kā godprātīgam policistam pienākas.

Par komunikāciju ar sabiedrību – meklējam veidus, kā uzskatāmāk pasniegt informāciju. Vizualizējot vairāk, dodot foto un video materiālus klāt. Strādājam, lai izveidotu pakalpojuma novērtēšanas mehānismu. Proti, ja ir bijis izsaukums, policijas darbinieks pēc tam piezvana un pajautā – kā jūs novērtējat policijas virsnieka darbu? Vai ir kādi jautājumi? Veidojam arī vienotu zvanu centru ar atbilstošu kapacitāti. Diennaktī ir vidēji vairāk nekā tūkstošs notikumu.

Cenšos arī jauniešus uzrunāt. Mums bija nesen Valsts policijas koledžas atvērto durvju diena, drīzāk atvērtā online diena. Pāris stundas runāju ar jauniešiem, pastāstīju pēc iespējas vienkāršāk, kāpēc manā skatījumā šī ir profesija, kurai ir pievienotā vērtība.

Noziedzību ir jāmēģina samazināt un veidot iekšējo kultūru sabiedrībā, kas neizraisa tik daudz vardarbības. Mums valstī ar to nenoliedzami ir problēmas, un tas ir no cilvēku psihiskā stāvokļa atkarīgs. Noteiktos brīžos nesavaldība, alkohols. Mums tie smagie noziegumi ir situatīvi, impulsīvi, neplānoti. Tā ir psiholoģiskā spriedze. Tas ir sabiedrības vispārējais izglītotības līmenis. Mums vēl nav vispārēji saprotams – ja tev ir grūti, ir jāvēršas pie speciālista, nekautrēties meklēt psihologa palīdzību. Galu galā mēs visa sabiedrība kopā savu drošību veidojam. Tāpēc vienmēr esmu aicinājis – neesiet vienaldzīgi! Pievērsiet uzmanību, kas apkārt notiek! Parūpējieties par savu drošību, sava īpašuma drošību! Netaupiet uz to! Valsts un pašvaldības nav tik bagātas, lai būtu videokameru tīkli un policistu tik daudz, ka var pie katra staba nolikt. Un tas arī varbūt nav vajadzīgs. Ja redzi, ka ir nelabvēlīga ģimene, bērni ir nepieskatīti – negaidi, kamēr notiks traģēdija!

Sabiedrību skaļi pāršalca ziņa par iespējamu naida noziegumu Tukumā. Puisis par naidīgajām īsziņām bija iepriekš vērsies policijā, taču kriminālprocess netika uzsākts. Nav uzsākts kriminālprocess arī par uzbrukumu profesoram Denisam Hanovam, kurā bija skaidri redzamas homofobijas pazīmes. Vai policija spēj atpazīt un apkarot naida noziegumus un naida runu?

Mēs dzīvojam tādā sabiedrībā, kādā dzīvojam. Jebkuram cilvēkam ir tiesības dzīvot tādam, kāds viņš ir, mierīgi dzīvot līdzās citiem. Tas ir patiesi šausmīgi, ja tevi vajā, ņirgājas, pazemo. Tas ir smagi!

Par Tukuma gadījumu runājot, tur bija pavisam cita motivācija. Mēs veicām dienesta pārbaudi Valsts policijā. Rūpīgi veicām. Tur nav nekā tāda, kas būtu vērtējams kā homofobisks. Tur vairāk tika risināti sadzīviska rakstura jautājumi. To arī prokuratūra atzinusi. Es noteikti apsolu, kad pabeigsim izmeklēšanu līdz galam, es pastāstīšu šīs lietas apstākļus veidā, lai neskartu cilvēka privāto dzīvi, arī traģiski bojā gājušā puiša dzīvi. Policijas pirmstiesas izmeklēšana tuvojas noslēgumam.

Kas attiecas uz Hanova kungu. Ir valstis, kur šāda pastaigāšanās nepievērstu nekādu uzmanību, bet vietējā kontingenta cilvēki noteiktajā mikrorajonā tā nedomā. Bija diezgan rūpīgi iesaistījusies arī prokuratūra, bet arī nesaskatīja pazīmes, ka būtu noticis noziedzīgs nodarījums. Tur nebija video novērošanas kameras, bija vārdi pret vārdiem. Paldies Dievam, smagas sekas nav radušās! Aizskārums kaut kāds, jā, nenoliedzami. Sākotnēji tika uzsākts kriminālprocess par huligānismu, tas viss beidzās ar sīko huligānismu. Es aicinu cilvēkus pieņemt citādi domājošos. Un no otras puses – nevajag provocēt! Tas arī ir svarīgi. Kaut vai tas pats Tukuma stāsts. Nu paprasiet policijas priekšniekam! Kāpēc ir kaut kas no kaut kurienes jāizrauj un kā fakts jāpalaiž? Tad uzcepas visi, līdz pat Eiropai, tas arī nav pareizi. Protams, stāsts ir skumjš, bet vienmēr ir svarīgi saglabāt objektivitāti.

Eiropas Padome ieteikusi veidot speciālu vienību policijā darbam ar mazāk aizsargātām grupām. Vai atbalstāt tādas grupas izveidošanu?

Mums ir Galvenajā kārtības policijas pārvaldē ir prevencijas nodaļa, un tas ir šīs nodaļas attīstības jautājums. Pie tā jautājuma jau esam pieķērušies, domāsim, kā veidot šos mehānismus labākus, maksimāli kvalitatīvi reaģēt uz sociālā naida kurināšanu. Vēljovairāk, domāju, ka pavisam drīz vērsīsimies pie dažādām organizācijām, kas pārstāv dažādas šīs grupas, lai būtu tiešie kontakti. Gribam, lai mums valstī viss ir kārtībā.

Tās nav vienīgās pārmaiņas, kas šobrīd notiek policijā, vai tā?

Valsts policijā notiek lielas pārmaiņas. Gan cilvēkresursu izmantošanas ziņā, gan strukturālā un darba organizācijas ziņā. Līdz 31. decembrim mums jātiek skaidrībā ar valsts policijas iekšējām struktūrām, kā tā tiks pārkārtota pa policijas nozarēm. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kur redzu lielu potenciālu, ir stratēģiskās attīstības un plānošanas struktūrvienības izveide. Strukturāli skatīsimies, ko mazināt, ko optimizēt. Ko decentralizēt, ko centralizēt. Ieviešana ir 2022. gada 31. decembris.

Tad arī procesu digitalizācija. Administratīvais process mums jau ir faktiski digitalizēts no pagājušā gada 1. jūlija. Ļoti liels izaicinājums ir e-lietas ieviešana, kas nosacīti ir kriminālprocesa digitalizēšana. Bet mēs uz to ejam no šā gada 1. aprīļa. Lietas, ko nododam prokuratūrai, mēģinām pārveidot digitālos failos. Bet jāsaprot, ka kriminālprocesu pilnībā digitalizēt laikam neizdosies. Kaut vai darbs ar cilvēku no noziedzīgās vides, kuram ir savs slengs… vai būs kāda programma, kas to visu uztvers?!

Tad arī ir stratēģiskā pilnveide.

Izaicinājumi priekšā ir, strādāt esam gatavi. Ejam uz priekšu, raugāmies cerīgi, mēģinām pašattīrīties un gaidām, ka citi palīdzēs attīrīties.

Vai jūtat, ka līdz ar Covid-19 pandēmiju un ar to saistītajiem ierobežojumiem sabiedrībā pieaug agresija un noziegumu skaits? Šķiet, ka cilvēki kļūst neiecietīgāki.

Saskarsmē noteikti ir nervozitāte, bet paliek jau labāk, saulīte uzspīd. Bija viens brīdis, kad bija ārkārtējā situācija un spēkā pārvietošanās ierobežojumi, kad negāciju bija daudz. Bet, kas interesanti, mēs rosinājām SKDS aptauju, kā iedzīvotāji uzticas policijai. Jāsaka, ka rezultāti mani pat patīkami pārsteidza. Iepriekš policijas darbam uzticējās 67%, šobrīd bija 66%. Varbūt daži rādītāji bija kritušies. Ja agrāk iedzīvotāji vairāk teica, ka jūtas pilnībā droši, tad tagad «pārsvarā droši». Bet tā aptauja tika veikta pēc 29. aprīļa, pēc skaļās slepkavības Purvciemā (14. aprīlī nošāva futbola aģentu Romānu Bezzubovu – red.). Mēs esam visu šo pandēmijas laiku pratuši izdzīvot bez masu nemieriem. Mums nededzina mašīnas, negrauj ēkas. Komunikāciju mēģinājām veidot tādu, lai izvairītos no liela naida. Labi atceramies stāstus no 12. decembra, kad Vecrīgā bija ļoti daudz cilvēku sapulcējušies, protesti pret ierobežojumiem. Neviens nebūtu ieguvējs, ja sāktos konfrontācijas. Mēs esam gatavi jebkuram scenārijam vienmēr, tomēr viss bija salīdzinoši mierīgi.

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība notika gaišā dienas laikā Rīgas ielās. Kā sokas ar šīs slepkavības izmeklēšanu?

Labi. Es esmu pārliecināts, ka būs, ko sēdināt uz apsūdzēto sola. Vairāk neko nekomentēšu. Strādājam iespējamā un neiespējamā ietvarā. Visas šīs lietas – laupīšana pie Ikea, advokātu slepkavības un šis – tie ir nopietnu noziedzības organizāciju pastrādāti noziegumi. Tādiem noziegumiem rūpīgi gatavojas, tiek rūpīgi slēptas pēdas. Mums ir pietiekoši labas kvalifikācijas operatīvie darbinieki un izmeklētāji, kas strādā atbilstoši mūsdienu iespējām, tehnoloģijām. Ļoti cieši strādājam sadarbībā ar citu valstu partneriem. Strādājam cieši kopā ar Europol. Es esmu kriminālpolicijā vairāk nekā 20 gadus nostrādājis, ļoti labi zinu, kā strādāja agrāk un kā strādā tagad. Protams, ir kur tiekties, bet pateikt, ka ir slikta izmeklēšanas kvalitāte…

Protams, šīs lietas mums pašiem neļauj mierīgi dzīvot un ir sajūta, ka par katru cenu jāpanāk rezultāts. Tas ir svarīgi, lai noziedznieki tik brīvi nejustos pie mums. Tagad mums ir valdības atbalsts, lai izveidotu vienā platformā esošu videonovērošanas kameru tīklu. Tās ir ar programmatūru kopā sasaistītas sistēmas pa visu valsti. Mēs šeit redzam lielu perspektīvu. Protams, jāattīsta daudzi policijas instrumenti, kaut vai operatīvās darbības aģentūras metode – ziņu iegūšana no kriminogēnās vides.

Pētījumu centrs Re:Baltica pavasarī rakstīja par resursu trūkumu policijā. Darbinieku trūkumu intervijā jūs raksturojāt kā katastrofālu. Kā tas ietekmē ikdienas darbu un vai jums ir risinājums, kā motivēt potenciālos darbiniekus un noturēt esošos?

Parastākais veids, kā noturēt amatpersonu, ir valsts policijas priekšnieka zvans. Lūk, viens ziņojums (paceļ papīra lapu no galda). Šodien puisis man atzvanīja, teica, ka ir padomājis, pārdomājis, paliek dienestā. Dažus jau man tā ir izdevies… Ne jau lūdzoties, bet izrunājoties, kas par lietu. Policijā jau ir daudz un dažādu specialitāšu, kur strādāt un attīstīt sevi. Ja ir viena joma apnikusi vai nerada prieku, vienmēr zināšanas var attīstīt citur, tas veido tikai labāku speciālistu. Gada griezumā no kaut kādiem 340 no dienesta aizgājušajiem 116 bija bez sociālajām garantijām. Tas nozīmē, ka aiziešanas iemesls nav veselība vai sasniegtais vecums, bet darba maiņa. Tas ir daudz.

Runājot par izmeklētāju trūkumu, tas ir skumji. Lielo slodzi veido arī iepriekšējos gados uzkrātie procesi. Piemēram, kāda zādzība. Ir daudzi gadi pagājuši. Skaidrs, ka neviens to velosipēdu visticamāk vairs neatradīs. Bet process ir, noilgums nav iestājies. Šobrīd strādājam, lai šos krājumus mazinātu. Pēdējos gados ļoti labi to jau esam izdarījuši. Nākotnē tas atslogos policijas izmeklēšanas sistēmu. Esam izstrādājuši iekšējās vadlīnijas un mehānismus, kā tās varam nodeldēt un tikt ar to visu galā.

Tas ir, slēdzot tos senos kriminālprocesus?

Jā, aizsūta cilvēkam paziņojumu, ka tiek lieta izbeigta. Jā, nav par ko priecāties cilvēkam, bet nav arī jēgas turēt šo slogu, ja zini, ka visticamāk nekas nebūs. Nākotnē, veidojot atsevišķu izmeklētāju profesijas standartu, arī atalgojums būs lielāks. Tas, protams, ir atalgojuma jautājums, lai cilvēkus noturētu dienestā. Mums vismazākais nekomplekts ir Latgales reģionā. Pilnīgi saprotams, kāpēc, vai ne? Jābūt konkurētspējīgam atalgojumam. Lai to maksātu, ir jābūt arī zināšanām. Tāpēc visas šīs kvalitātes jāceļ. Ļoti ceru, ka izdosies iedzīvināt akadēmijas stāstu mūsdienīgā augstskolā. Zinātne tādās policejiskajās jomās kā operatīvā darba teorija, kriminālistika – tā ir apstājusies. Ir pēdējais laiks glābt šo situāciju.

Latvija tērē 2,2% no IKP par sabiedrisko drošību, kas ir trešais augstākais rādītājs ES un krietni vairāk nekā kaimiņvalstīs. Kas ar šo naudu notiek? Varbūt problēma ir nevis naudas trūkums, bet tās neefektīva izmantošana?

Man ir grūti saprast, kā tas tiek rēķināts. Cik esmu beidzot sapratis, tiek rēķināts pēc štatu saraksta, nevis faktiskā cilvēku skaita. Un pierēķina klāt citas iestādes, tai skaitā, šķiet, pašvaldības policiju. Mūsu policijai ir neraksturīgas funkcijas, kuras citām valstīm nav. Ap 400 cilvēku faktiski nodrošina apsardzes funkciju. Ja man prasa – visticamāk, tas ir apsardzes kompāniju jautājums. Vēl arī konvojs. Daudz tiek runāts, ka tas ir jāatdod Tieslietu ministrijai, tā nav policejiska funkcija pēc būtības. Tā veidojas, ka mums ir baigi daudz to policistu. Tie tukšie štati – 1300 nekomplekti – tas ir vēsturiskais mantojums. Tieši pašlaik notiek process, lai to mazinātu, jo es apzinos, ka tas ir jāgriež nost. Ir kaut kādas amata vietas, kas ir ar finansēm, bet divas trešdaļas ir bez finansiāla seguma. Tās ir tukšas vietas, un man pat sapņos nerādās, ka mēs tās vispār varētu nokomplektēt. Bet statistika iet. 90% no finansējuma aiziet atalgojumā. Grozi kā gribi, tas ir zemāks nekā vidēji valstī. Nu kas mums paliek? 10% dzīvošanai – transports, degviela, kaut kādi iepirkumi. Mums nav iekšēja resursa, lai palielinātu atalgojumus. Kapacitāte jāaudzē, jāstiprina, bet lai to darītu, jādomā par šo jomu atalgojuma celšanu. Un, protams, tas jādara sistēmiski visā Iekšlietu ministrijā, to Valsts policijas priekšnieks viens pats nevar izdarīt