Kā nenonākt strupceļā, mēģinot sabalansēt darbinieku vajadzības ar biznesa mērķiem
Daļa no maniem klientiem ir uzņēmumu darbinieki un vidējā līmeņa vadītāji. Pēdējā gada laikā mūsu sarunu biežākā tēma ir izdegšana, pieaugoša darba slodze un strupceļa sajūta. Šie cilvēki piedzīvo miega traucējumus, trauksmi, nomāktību, apātiju, sajūtu par zaudētu jēgu vai cinisku attieksmi pret pārmaiņām darbavietā. Bieži vien cieš attiecības ar partneri un bērniem, jo arī viņiem nav viegli ilgtermiņā izturēt šo spiedienu.
Taču mani klienti ir arī uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji. Viņi saprot, ka situācija nav normāla, ir jārīkojas, lai rūpētos par darbiniekiem. Tiek organizēti kursi par stresa un laika pārvaldīšanu, vadības prasmēm, efektivitāti un emocionālo inteliģenci. Daudzas organizācijas algo koučus, supervizorus, psihologus un psihoterapeitus. Šķiet, ka tiek darīts viss iespējamais. Tomēr situācija nemainās, izdegšana turpinās. Kāpēc visi šie labie darbi nerada izmaiņas?
Manuprāt, darba devēji reizēm pārprot savu darbinieku vajadzības, strādājot attālināti. Protams, kompetenču attīstība ir atbalstāma aktivitāte. Tomēr tajā vērts investēt tikai pēc tam, kad apmierinātas pamatvajadzības — miegs, atpūta un iespēja būt ar tuvajiem. Iedomājieties, kā jūtas darbinieks, kuram papildus jau tā garam darbu sarakstam tiek uzdots apmeklēt kārtējos kursus. Visticamāk, to laikā neizdarītais darbs būs jāpaveic vēlu vakarā vai pat naktī. Kāds mans klients atzina, ka katru dienu strādā pēc tam, kad nolicis gulēt bērnus, līdz divpadsmitiem vai vieniem naktī. Kad norādīju uz iespējamām ilgtermiņa sekām, viņš atbildēja: «Pie mums visi tā strādā, tas ir normāli, viss kārtībā, Katrīn.» To sāk pieņemt kā normālu praksi, par kuru nav pat vērts runāt — nekas nemainīsies. Tuvāko mēnešu laikā šis klients plāno pamest uzņēmumu.
Bet ko tas nozīmē darba devējam? Īstermiņā biznesa mērķi ir sasniegti, viss kārtībā. Ilgtermiņā organizācijas zaudē talantīgus vadītājus un ekspertus. Dažreiz viņi aiziet no darba, citreiz saslimst. Darba tirgū piesaistīt citus profesionāļus ir ļoti sarežģīti un ilgi. Tas nozīmē, ka kādam jāpaveic aizgājušā kolēģa darbs — slodze pieaug citiem. Darbinieki neklusē un stāsta par savu pieredzi draugiem un paziņām — darba devēja tēls kļūst arvien neinteresantāks labākajiem jomas speciālistiem. Ievērot klientiem apsolītos termiņus ar tik ierobežotiem komandas resursiem kļūst neiespējami. Viņi ir neapmierināti, atsauksmes kļūst kritiskas. Biznesa mērķu sasniegšana ir apdraudēta.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.