Par globālām tendencēm biznesa izglītībā Ir Nauda sarunājas ar Rīgas Biznesa skolas direktora vietnieku Klaudio Riveru
Rīgas Biznesa skolas (RBS) bakalaura mācību programmā pēdējos gados arvien lielāks uzsvars tiek likts uz informācijas tehnoloģiju zināšanām un to pielietošanu modernu uzņēmumu, organizāciju un valsts pārvaldes vadīšanā un konsultēšanā, stāsta argentīnietis Klaudio Rivera.
Agrāk biznesa skolās bakalauriem mācīja tikai pamatzināšanas — finanses, vadību, mārketingu, grāmatvedību u. c. Kādēļ tagad fokuss uz IT?
Biznesa izglītības attīstība sākās ASV 19. gadsimta beigās, kad Čikāgā sāka mācīt tirgotājus (traders). Pagājušā gadsimta 20. gados biznesa izglītība ASV pievērsās uzņēmējdarbības lēmumu pieņemšanas procesam ar mērķi palīdzēt vadītājiem pieņemt saprātīgus un efektīvus lēmumus. Tagad aizvien vairāk domājam, kā varam izglītot cilvēkus, kas spēj īstenot kādu biznesa ideju. Skolas arī izglīto ekspertus, kuri palīdz attīstīt šīs idejas. Tātad dažreiz biznesa skolu beidzēji paši rada idejas, citreiz viņus sauc palīgā īstenot kāda cita uzņēmēja ideju. Šobrīd biznesa vidē neiztikt bez tehnoloģijām, tās pēdējos gados ir strauji mainījušas biznesa modeļus un tā saukto vērtības radīšanas ķēdi jeb secību (value chain).
Ko ar to domājat?
Tehnoloģijas ir būtiski izmainījušas biznesa modeļus un struktūras. Kaut vai taksometru bizness. Tas ir digitalizēts, ikviens var būt taksometra šoferis, strādājot pie Bolt vai Uber. Internetā ar telefona lietotni var ne tikai pasūtīt braucienu — braucējs jeb klients var kļūt arī par Bolt šoferi. Un tas viss notiek digitālajā vidē.
Jūs teicāt, ka RBS un līdzīgas skolas māca cilvēkus īstenot biznesa idejas. Izklausās pēc jaunuzņēmēju sagatavošanas. Taču ne visi biznesa bakalauri tūliņ dodas dibināt jaunuzņēmumu. Absolvents ar jūsu bakalaura diplomu drīzāk vadīs kādu trīs vai četru pārdevēju komandu, nevis dibinās pilnīgi jaunu uzņēmumu.
Labs jautājums! Mēs Biznesa skolā nesolām, ka students varēs būt uzņēmuma dibinātājs, drīzāk to, ka viņi būs kāda dibinātāja vai vadītāja labā roka. Tādēļ mēs mācām, izmantojot dažādus projektus. Piemēram, piedāvājot uzrakstīt mazam biznesam mārketinga plānu. Savukārt vienā pirmā kursa seminārā, ko es pasniedzu, mēs prezentējam kādas pašvaldības problēmu, un studentu uzdevums ir izstrādāt tās risinājumu, lietotnes prototipu. Mēs arī mācām t. s. sociālo uzņēmējdarbību. Studentiem kādam sociālajam projektam ir jāuzraksta biznesa plāns. Pašu projekta ideju viņi neizgudro, bet rada plānu, kā to īstenot.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.