Kāpēc vieni uzņēmumi krīzē nīkuļo, bet citi iziet spēcīgāki

Korporatīvā pārvaldība un ilgtspēja ir jēdzieni, kuri publiskajā telpā izskan arvien biežāk. Prognozēju, ka abu šo jēdzienu popularitāte tikai turpinās palielināties un par tiem dzirdēsim arvien biežāk. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka tie nav tikai tukši “augsto plauktu” teorētiski apzīmējumi, ar ko palielīties saviesīgu sarunu laikā, bet gan jēdzieni ar izšķiroši svarīgu saturu. To izpratne un labās prakses iedzīvināšana, īpaši krīzes periodos, var izšķirt to, vai konkrētā organizācija un uzņēmums būs tikai “viendienītis”, vai arī tam ir ilgtermiņa potenciāls.

Korporatīvā pārvaldība ir vadības principi, kas ļauj uzņēmumam vai organizācijai efektīvi darboties saskaņā ar noteiktām vērtībām un uzturēt savu īpašo kultūru. Salīdzinoši varam teikt, ka valoda un kultūra ir katras nācijas vieni no būtiskākajiem elementiem. Tie satur nāciju kopā un ir pamats tās ilgtspējai – tam, ka nācija kā vēsturisks fenomens var turpināt pastāvēt. Sava valoda un kultūra noauž to ietvaru, kas dažādos laikos dzīvojošām paaudzēm ļauj identificēties kā piederīgiem vienotai nācijai. To nemaina ne karš, ne ekonomiskās krīzes, ne teritoriālas izmaiņas.

Arī katra uzņēmuma un organizācijas pamatkodolu veido sava kultūra un vērtības. Tām sakrītot ar darbinieku uzskatiem, cilvēkos veidojas pārliecība, ka viņi atrodas īstajā vietā un viņu ieguldījums ir ar plašāku jēgu un pienesumu sabiedrībai.

Darba vieta, kas spēj piedāvāt cilvēka pārliecībai un vērtībām atbilstošu iekšējo kultūru, kļūst par daudz ko vairāk nekā tikai vietu, kur nopelnīt naudu ikdienas vajadzību apmierināšanai. Darbinieki kļūst daudz lojālāki, bet uzņēmumi daudz stabilāki un prognozējamāki.

Tehnoloģijām izmainot mūsu ikdienas darba vidi, mainās gan informācijas saņemšanas ātrums un apjoms, gan arī lēmumu pieņemšanas ātrums. Lokālas krīzes ātri vien var iegūt globālus mērogus. Šādos apstākļos strauji palielinās kļūdu iespējamību un iespējamo seku mērogs. Pareizo risinājumu atrašana  un lēmumu pieņemšana kļūst arvien sarežģītāka. Krīzes brīdī palielinās grūtības izšķirties starp vairākām izvēlēm, kā konkrētu problēmu risināt. Krīzes situācijās ir raksturīgi pieņemt lēmumus ierobežotas informācijas apstākļos ar daudziem nezināmajiem un nepārbaudītiem pieņēmumiem. Uzņēmuma vērtības šādos gadījumos ir lielisks lēmumu pieņemšanas palīgs, kas neļauj “pazaudēt galvu”. Tās sniedz koordinātas, pēc kurām vadīties, un novērš haotisku lēmumu pieņemšanu. Tās ļauj uzņemties apzinātu risku, saglabājot konsekventu virzību uz priekšu, neļaujot skraidīt kā vistai bez galvas pa pagalmu.

Pēdējo piecu gadu laikā esmu strādājis vairākos Latvijas uzņēmumos gan ar privāto, gan ar valsts kapitālu. Tas ir ļāvis secināt, ka kopumā korporatīvās pārvaldības principi pamazām iedzīvojas arī pie mums un kļūst par labu atspaidu uzņēmumu vērtību un kultūras nostiprināšanā.

Piemēram, AS Latvenergo pēdējo trīs gadu laikā ir pārdzīvojusi vairākas krīzes. Tās ir bijušas saistītas gan ar politikas ietekmi uz biznesu – strauji tika mainīts OIK regulējums, gan ar negaidītām izmaiņām uzņēmuma vadības komandā (valdē un padomē). Šīs krīzes palēnināja Latvenergo attīstības un investīciju programmas, tomēr neietekmēja uzņēmumam pamatkursu. Jaunā vadības komanda iekļāvās uzņēmuma iekšējā kultūrā un sekmīgi turpināja iesākto attīstības ceļu. Uzņēmuma iepriekš spertie soļi korporatīvās pārvaldības un ilgtspējas jomā – ilgtspējas standarta ieviešana ikdienas praksē, ambīcijas būt līderim ilgtspējas indeksa vērtējumā, ilgtermiņa attīstības un efektivitātes programmas izveide, finansējuma piesaiste biržā – ir kalpojuši par vērtību ietvaru, kas neatgriežami ir iezīmējis tālāko uzņēmuma attīstības virzību par spīti krīzēm un ārējiem procesiem.

Līdzīgu pieredzi ieguvu arī VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Uzņēmums vēl 2016. gadā spēja apgūt tikai 30% no ieplānotajām investīcijām. Nebija pārliecības par VNĪ spēju nodrošināt pienācīgu servisu un jauno projektu attīstību. Viss mainījās pēc jaunā korporatīvās pārvaldības modeļa ieviešanas – tika izveidota padome, definēta jauna stratēģija un vērtības, kā arī nomainīta vadības komanda, kas sevi identificēja ar jaunajām vērtībām. Nākamo gadu laikā notika kardinālas izmaiņas – uzņēmums pilnībā digitalizējās, būtiski uzlaboja investīciju apguvi un ieviesa daudz straujāku investīciju ciklu, kā arī iemācījās pats atrisināt konfliktsituācijas ar lielajiem būvuzņēmējiem. Tas, savukārt, ievērojami paātrināja kultūras un valsts pārvaldes objektu nodošanu ekspluatācijā.

Krīzes un pārmaiņas “saudzē” uzņēmumus un organizācijas, kurām ir sakārtoti iekšējie procesi, nodefinētas vērtības un pamatprincipi. Šādus uzņēmumus ir grūti salauzt, jo krīzes nāk un pāriet, bet vērtības turpina vadīt un motivēt. Tās ļauj uzņēmumam ieraudzīt atbilstošāko ceļu, kā pārlaist krīzi un turpināt izaugsmi. Iekšēji sakārtots uzņēmums pēc krīzes iznāks daudz stiprāks ar uzkrātu jaunu pieredzi un saliedētu kolektīvu. Laba korporatīvā pārvaldība būtībā ļauj uzņēmumu izvedot par krīzēm neieņemamu cietoksni – kļūt par tik spēcīgu, lai neciestu neveiksmes jeb kā anglosakši mēdz teikt:  “Too strong to fail.” Šādi uzņēmumi ir prognozējamāki un parasti piesaista arī daudz lielāku potenciālo investoru interesi. Tas savukārt ir svarīgi uzņēmumiem, kam straujākas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešams piesaistīt papildu kapitālu, piemēram, startējot biržā.

Pateicoties korporatīvajai sakārtotībai, biržā finansējumu par zemām likmēm spēj aizņemties gan tādi lieli valsts uzņēmumi kā Latvenergo vai Altum, gan arī mazāki privātie uzņēmumu, piemēram, DelfinGroup. Pamatu pamats ir finanšu stabilitāte un  caurspīdīga finanšu pārvaldība, kas papildināta ar korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu. Visi uzņēmumi, kas to spēj ievērot, spēj arī krietni lētāk piesaistīt jaunu kapitālu, gan izlaižot obligācijas, gan arī uzsākot ceļu uz sākotnējo publisko vērtspapīru laidienu (IPO) biržā.

Ne velti arī Latvijas valdība vēlas, lai biržā vērtspapīrus publiski kotētu vairāk Latvijas uzņēmumu. Šādu uzņēmumu īpatsvara pieaugums palielinātu iekšēji spēcīgu uzņēmumu skaitu ar augstu eksporta un izaugsmes potenciālu. Tas veicinātu uzņēmējdarbības vides noturību pret krīzēm un dažādiem ārējiem satricinājumiem, kā arī mazinātu ēnu ekonomiku. Lai vairotu investoru uzticību un interesi par mūsu tirgu, jāpalielinās to uzņēmumu skaitam, kas caurspīdīgi nostiprina uzņēmumu vērtības un kultūru savā biznesa praksē, ieviešot labas korporatīvas pārvaldības principus. Šādi uzņēmumi ir vislabākais mārketinga instruments papildu investīciju piesaistei.