Masu vakcinēšana lēna, toties Izglītības ministrija grib ātru masu inficēšanu
Masu vakcinācijas centri sāka strādāt 3. aprīlī, atbildīgie par vakcinēšanas organizēšanu divas nedēļas nogales pēc kārtas dēvēja to par «eksperimentu», tomēr infrastruktūra izrādījās esam labāk sagatavota, nekā varēja gaidīt, ņemot vērā līdzšinējo Covid-19 apkarošanas pieredzi un valdības ministru prioritātes. Taču vakcinēto cilvēku arvien ir maz, bet politiķu domāšana joprojām ir pretrunā ar vakcinēšanas galveno mērķi — samazināt saslimšanu ar Covid-19.
Piemēram, izglītības ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) nupat svarīgākais ir likt skolēniem dziedāt un diet līdz nāvei, bet par vakcinēšanu piepeši interese tikai tāpēc, ka prioritāra grupa nu būs arī skolotāji, tātad būs vienkāršāk attaisnot pastāvīgo raušanos atvērt skolas vīrusam klātienē. Tāpēc var izrādīties, ka vēl vienas prioritāras grupas apkalpošana ne tikai palēninās kopējo vakcinēšanas procesu, bet galu galā arī palielinās saslimstību, ja vakcinētie skolotāji kļūtu par attaisnojumu vīrusa brīvai apritei skolās.
Vakcinēšanā Latvija arvien sacenšas ar Bulgāriju par pēdējo vietu Eiropā — vismaz vienu poti ir saņēmuši mazāk nekā 10 procenti cilvēku. Pārstrukturētā projekta vadītāja Eva Juhņēviča marta beigās solīja, ka poti saņemšot 10—12 tūkstoši cilvēku dienā. Lieldienu brīvdienās izdevās vakcinēt tikai apmēram 7000 cilvēku. Valdība bija pasludinājusi uzdevumu izlietot visas vakcīnas, cik vien to ienāks. Bet pēc «brīvās rindas eksperimenta» pagājušās nedēļas nogalē 29 tūkstoši vakcīnu palika noliktavās, kopā otrdien bija 49 tūkstoši pirmajai potei neizlietotu devu. Šādā tempā turpinot, pasludināto mērķi līdz vasaras beigām vakcinēt 70% iedzīvotāju nevarēs sasniegt pat līdz gada beigām.
Iemesli ir dažādi — gan organizētāju mulsinošie vēstījumi, ka «brīvā rinda» tomēr nebūs visiem brīva, gan piekusums no atbildīgo sevis slavēšanas, lai arī kāda neveiksme, gan nepārejošā trauma no atteikšanās pērnruden no citām vakcīnām par labu AstraZeneca, kurai starptautiski turpina veidot sliktu tēlu, par spīti faktiem. Bet uzticēšanos politiķu spējai pieņemt sabiedrībai labākos lēmumus noārdījusi ministru konsekventā vienaldzība par sabiedrības veselību un rūpēšanās par katram savu lobiju īstermiņa interesēm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.