Digitālais eiro – risinājums, ko adaptēsim dzīvē

  • Valdis Janovs, “TietoEVRY” maksājumu, zibmaksājumu un karšu vienības vadītājs
  • 08.04.2021.
Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Tehnoloģiskus risinājumus un inovatīvus pakalpojumus izstrādā, attīsta un pielāgo, lai izpildītu virsuzdevumu – atvieglotu cilvēkiem ikdienas darbības, arī finanšu norēķinus. Eiropas Centrālā banka patlaban meklē alternatīvu skaidrai naudai ar mērķi radīt pēc iespējas ērtāku instrumentu un pielietojumu. Kāpēc izraudzīta virtuālās valūtas stratēģija un vai tās ieviešana nozīmē, ka digitālajam eiro piemīt nākotnes potenciāls?

Skatoties vēsturiski, digitālās valūtas laikmetu aizsāka Bitcoin, kas finanšu tehnoloģiju sektorā ielauzās ar strauji pieaugošu popularitāti. Gandrīz katrā finanšu konferencē tika prezentēts, kāpēc tajā vajadzētu ieguldīt, kāds ir ieguvums no šādām investīcijām. Lai gan Eiropas Centrālā banka Bitcoin vienmēr uzskatījusi par riskantu aktīvu, ko izmanto pelēkiem un, iespējams, arī nelegāliem darījumiem, tomēr intensīvais mārketings panāca savu – pieprasījums pēc šādiem naudas instrumentiem palielinās.

Digitālās valūtas ir pievilcīgas un piesaista arvien vairāk cilvēku par spīti Eiropas Centrālās bankas mēģinājumiem atturēt no investīcijām šajā spekulatīvajā tirgū. Tāpēc visā pasaulē Centrālās bankas meklē alternatīvus risinājumus fiziskās naudas nākotnei digitalizācijas laikmetā.

Virtuālās valūtas izaugsmi veicina arī sociālo mediju kompānijas Facebook ambīcija izveidot pašai savu kriptovalūtu Libra. Lai izvairītos no līdzšinējām līdzīgu digitālās naudas vērtību svārstībām, uzņēmums paziņoja, ka nodrošinās Libra stabilitāti, piesaistot to valūtu grozam. Projekta izveidē tika pieaicināti atpazīstami partneri, sākot no MasterCard un Visa līdz Spotify un Uber. Galvenais mērķis – veicināt globālo uzņēmējdarbību starp aptuveni diviem miljardiem sociālā medija Facebook lietotājiem. Taču bankas, uzraugi un politiķi norādīja uz būtiskiem riskiem digitālās valūtas iniciatīvā, solot bloķēt sociālā medija ieceri, tādēļ projektu atstāja virkne lielo tirgus dalībnieku. Tomēr tas nav apturējis Facebook, jo kriptovalūtu plānots ieviest jau 2021. gadā ar jaunu nosaukumu Diem.

Neapšaubāmi, procesu paātrināja arī Covid-19 pandēmijas ietekme un izplatība, ko iezīmēja Pasaules Veselības organizācijas ieteikums plašāk izmantot bezkontakta norēķinus. Tas ar lielu lēcienu radīja sabiedrībā arvien pieaugošas prasmes un izpratni par digitālajiem norēķiniem, to ērtumu un drošumu. Likumsakarīgi, ka Eiropas Centrālā banka, reaģējot uz šīm pasaules tendencēm, spēra soli tālāk un pati lēma par digitāla eiro izveidi, kas kalpotu par alternatīvu skaidrai naudai ar garantētu valūtas vērtību, stabilitāti un pārvaldību.

Kāpēc digitālais eiro ir nepieciešams? Atbilde meklējama vairākās valstīs, piemēram, Zviedrijā, kur ir augstu attīstīta digitālā ekonomika.

Vienīgais iemesls, kāpēc cilvēki turpina izmantot skaidru naudu, ir līdz šim vēl neieviesta virtuālā alternatīva, kas būtu ērti lietojama.

Tāpēc loģisks uzdevums ir piedāvāt risinājumu, lai spētu pielāgoties sabiedrības digitalizācijas procesam, ko raksturo elektroniska dokumentu aprite, identitātes apliecinājumi un daudzpusīgi risinājumi, kur fiziska nauda faktiski paliek vienīgais papīrs. Bet digitālā eiro ieviešana nozīmētu, ka tā pati banknote vai monēta tiktu pārnesta no maka uz telefonu vai citām viedajām nesējierīcēm, tās turētājam piešķirot unikālu valūtas vienību. Vienlaikus risinājums paredzētu, ka digitālo valūtu jebkurā mirklī varētu pārvērst skaidrā naudā, tādējādi nodrošinot iedzīvotāju uzticību minētajam maksājumu instrumentam. No funkcionalitātes viedokļa identiskas prasības – tāpat kā skaidras naudas gadījumā – būtu saistībā ar Centrālo banku, kas organizētu digitālā eiro izdošanu un pārvaldību, atbalstot valstu monetāro neatkarību, kamēr komercbankas, visticamāk, pildītu starpnieka lomu.

Tomēr ar šo attīstību ir saistīti arī daudzi izaicinājumi, it īpaši likumdošanas jomā centrālo banku kontekstā. Viens no svarīgiem problēmjautājumiem ir anonimitāte. Ja fiziska nauda ir pilnīgi anonīma, vai tādai jābūt arī digitālai valūtai un kā centrālā banka to varētu nodrošināt? Kāda būs banku un daudzo maksājumu pakalpojumu sniedzēju loma digitālās naudas apritē, jo skaidras naudas apritei nav nepieciešams konts bankā?

Protams, patlaban nav prognozējams precīzs digitālā eiro attīstības scenārijs, jo pastāv vairāki tehnoloģiski risinājumi un virzieni. Tomēr skaidrs ir viens – katru produktu ar laiku nomaina jauns – ērtāks, ātrāks, drošāks vai lētāks, par ko sabiedrība sāk interesēties vairāk un ar laiku lietot ikdienā. Lai digitālā eiro pakalpojums izpildītu visus priekšnosacījumus, vairākās Eiropas valstīs tiek organizēti pilotprojekti, industrijas diskusijas un sabiedriska apspriešana par iespējamiem risinājumiem. Tagad Eiropas Centrālā banka ir saņēmusi vairākus tūkstošus organizāciju un ekspertu komentāru par digitāla eiro ieviešanu, lai izvērtētu un nonāktu līdz veiksmīgam rezultātam. Taču sagaidāms, ka tiks radīta uzticama norēķinu metode, kā vērtību un drošību – tāpat kā par mūsu makos parasto eiro – garantēs Centrālās bankas un valstu valdības.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Edijs Āboliņš

Jo vairāk datu, jo siltākas mājas

Attīstoties digitalizācijai, pieaugot viedierīču skaitam un laikam, ko pavadām internetā, strauji pieaug arī datu apjoms. Eiropas Komisijas publicētā informācija liecina, ka 2018. gadā tika ģenerēti 33 zetabaiti datu, bet 2026. gadā gaidāmi jau 175 zetabaiti. Tas nozīmē arī būtisku ietekmi uz vidi. Katrs saglabātais fails, straumētais video, mākslīgā intelekta vaicājums vai e-pasts nozīmē datu centru darbību, kas patērē lielu elektroenerģijas daudzumu un rada siltumu, kā rezultātā pieaug arī CO₂ emisijas. Taču ir radīti risinājumi, kas ļauj defektu pārvērst par efektu un datu centru siltumu integrēt kopējā apkures sistēmā, samazinot vajadzību pēc fosilajiem energoresursiem.

Viedoklis Liene Dreimane

Latvijas vīrieši – ne tikai kā varmākas, bet arī cietušie. Vardarbības veidi, prevencija un risinājumi

Vardarbība nešķiro pēc dzimuma, vecuma vai sociālā statusa, tomēr sabiedrībā joprojām dominē mīti: vardarbība esot “tikai nelabvēlīgos apstākļos” un varmākas vienmēr esot vīrieši. Latvijā ik gadu desmitiem tūkstošu cilvēku piedzīvo vardarbību ģimenē, bet vīriešu pieredze kā cietušajiem bieži paliek nepamanīta. Tiesību aizsardzības mehānismi nav pilnīgi – pat ja normatīvie akti ir dzimumneitrāli, praksē vīrieši kā upuri ir maz redzami, savukārt vīrieši–varmākas ne vienmēr saņem efektīvu sociālo korekciju. Lai situāciju uzlabotu, nepietiek tikai ar sodiem – vajadzīga prevencija, psiholoģiska palīdzība un plānveidīga starpinstitūciju sadarbība.

Viedoklis Agnese Arne-Štencele

Mājražotājiem nepieciešama taisnīga vide, kur attīstīties

Vadot kooperatīvu, nereti saņemu jautājumu, vai kooperatīvi kā koncepts nav jau novecojis jēdziens. Es teiktu, ka nē, un šajā modelī vēl ir daudz iespēju, ko apgūt. Sabiedrībā pastāv uzskats, ka “latvietis kooperēties nemāk”, bet tas ir mīts. Kooperatīvi ir vajadzīgi, jo tie strādā. Tādā veidā var mācīties sadarboties, augt un attīstīties. Kooperatīvu mērķis ir stiprināt vietējo ražotāju kopienu, piedāvāt kvalitatīvus, ekoloģiskus produktus un veidot īsu, godīgu pārtikas ķēdi starp ražotāju un pircēju.

Viedoklis Edgars Surgofts

Mājoklis kādā no Latvijas reģioniem – vai nesasniedzams sapnis?

Hipotekārās kreditēšanas pieaugums bieži tiek pasniegts kā labsajūtas rādītājs, taču dati liecina, ka izaugsme ne visur nozīmē vienu un to pašu. Latvijas reģionos hipotekāro kredītu īpatsvars joprojām ir zems, un tas nav skaidrojams ar vāju ekonomisko aktivitāti vien. Drīzāk – ar to, kā mēs skatāmies uz risku, izvēli un informāciju.

Jaunākajā žurnālā