Tulkotāja Silvija Brice stāsta, kā iejušanās autorā palīdz viņai tulkot pasaules literatūras nozīmīgākos darbus. Un kāpēc viņa apkopoja savus pierakstus grāmatā Baigās piezīmes
Stāstīt par Silviju Brici nav nepieciešams. Maz ir tādu tulkotāju, kuru radošajai darbībai grāmatu mīļotāji sekotu līdzi ar tādu aizrautību, ar kādu tūkstošiem latviešu seko Silvijas Brices darbam. Ja ne viņa, mēs nebūtu lasījuši Grasu, Rušdi, Vulfu, Atvudu, Mērdoku, Orvelu, Makjuanu un citus slavenus rakstniekus lieliskā latviešu valodā. Ar viņas gādību esam arī ieguvuši iespēju lasīt vairākus pamatīgus vēstures pētījumus.
Tulkojot Silvija Brice nemanāmi, taču fundamentāli mainījusi kultūras telpu Latvijā. Tāpēc, kad sociālajos tīklos paklīda runas, ka Zvaigzne ABC ir sagatavojusi izdošanai pašas Brices rakstītu grāmatu, izcēlās maza jezga — kad to izdos, kāpēc vēl nav grāmatnīcās, kas tas par darbu? Baigās piezīmes ir lielās gaidīšanas vērtas. Tā ir brīnišķīga iespēja beidzot iepazīt Silviju Brici tieši tādu, kāda viņa ir.
Vai jūs zināt, ka bibliotēkās pēc Silvijas Brices Baigajām piezīmēm ir garas rindas?
Tas varbūt nemaz nav tik labi, jo man ir bažas, ka puse, izlasījusi grāmatu, vilsies.
Man gan šķiet, ka Silviju Brici grib lasīt tie, kuri jau zina Silviju Brici. Kāpēc cilvēki grib lasīt jūsu dienasgrāmatas žanrā sarakstīto grāmatu?
Sākumā es to nemaz nesaucu par dienasgrāmatu. Bet esmu pietiekami bieži atbildējusi uz šo jautājumu, lai teiktu, ka, jā, piekrītu, grāmata pēc formas ir dienasgrāmata. Nodaļa Liedaga piezīmes tapa kā dienasgrāmata, es tikai noņēmu datumus. Bet grāmatu veido arī manas domas un jūtas, kuras es pierakstīju, lai patiesībā paturētu pie sevis. Taču, kad daļu no tā atļāvos ierakstīt feisbukā, Vija Kilbloka manās piezīmēs kaut ko saskatīja. Tā bija viņas ideja salikt piezīmes grāmatā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.