Nevēlēšanās vakcinēties sakņojas informācijas trūkumā 2

"Astra Zeneca" vakcīnas pret Covid-19. Foto: Zane Bitere, LETA
Edgars Plētiens, Raunas vidusskolas direktors

Lai gan Raunas vidusskolā vakcinēties gatavi teju visi pedagogi, saprotu, kāpēc situācija citos novados ir krasi atšķirīga un ir skolas ar lielu skaitu skolotāju, kuri šaubās. Iemesls ir informācijas trūkums, bet vairākos novados – arī dzīve citā informatīvajā telpā.

Pašlaik izveidojusies situācija, kad informāciju par vakcināciju atrod tie, kuri paši proaktīvi meklē. Trūkst viegli pieejamas un visiem saprotamas informācijas ne tikai par procesu, bet arī par pašām vakcīnām un to kvalitāti. Kāda ir vakcīnu ietekme uz organismu, cik droši tas ir, kā notiks vakcinācija u.tml. Jautājumu ir daudz, un vidējam iedzīvotājam gribas, lai visas atbildes viņam “ieliek” rokās. Šādu vēlmi veido mūsu kultūrvēsturiskais konteksts.

Skolotājiem piemīt konstruktīva izpratne

Esmu gandarīts, ka mūsu skolā gandrīz visi pedagogi ir vienisprātis, ka vakcinēties ir nepieciešams. Atbildi uz šo jautājumu skolotāji sniedza nekavējoties, kas liecina – tas ir izsvērts un pārdomāts lēmums. Kolektīvā ir gan gados jauni, gan pieredzējuši kolēģi, kuri ir pirmspensijas vecumā. Arī pirmsskolas kolektīvā vakcinēties gatavo darbinieku skaits ir ļoti augsts. Skolotājos esmu novērojis dažādas dimensijas un šķautnes, un viena no tām ir konstruktīva izpratne par lietām, kas pierādās arī šobrīd.

Atšķirīgas informatīvās telpas

Tajā pašā laikā varu arī saprast, kāpēc cilvēki šaubās. Ja paraugāmies uz situāciju hronoloģiski, redzam, ka ziņa par vakcīnu mūs sasniedza ļoti strauji. Sākotnēji bija informācija, ka vakcīnas izstrādei būs nepieciešams ilgāks laiks un tad sekoja ziņa – sākta iedzīvotāju vakcinēšana. Iztrūka plašāka informācija par vakcīnas izstrādes un testēšanas procesu, kas kalpoja par pamatu viltus ziņām un puspatiesībām. Sarežģījumus rada arī tas, ka virknē novadu daļa iedzīvotāju dzīvo citā informatīvajā telpā. Mūsu novadā aptuveni 99% iedzīvotāju ir vienas tautības pārstāvji, kas, protams, atvieglo informācijas pārnesi.

Dzīve neziņas pozīcijā

Runājot par vakcināciju, jāteic, ka izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas paustais, ka vakcinācijas tempi ir lēni, ir drosmīgs viedoklis. Lai gan neko nevaru un nevēlos pārmest valdības pārstāvjiem, jāatzīst, ka ministres paziņojums par to, ka šajā gadā nebūs iespējams atgriezties pie klātienes mācībām, vērtējams kā labs solis. Tas sniedz iespēju skolām plānot nākotni, iezīmējot skaidru perspektīvu. Mums nav jādomā, vai pēc nedēļas neatsāksies klātienes mācības un kā organizēt visus no tā izrietošos procesus, tā vietā varam veltīt spēkus un laiku, lai pilnveidot attālināto mācību sistēmu. Pandēmijas apstākļos, kad visi esam neziņas pozīcijā un lielai daļai ir grūti ar to sadzīvot, vismaz neliela skaidrība ir ļoti vērtīga.

Komentāri (2)

QAnon 11.03.2021. 13.10

Pfizer šefam (laikam nepietiekoši informētam) nācās atcelt savu vizīti Izraēlā, tāpēc, ka, izrādījies, nav vakcinēts. Par iemeslu viņš minēja, ka negribot to darīt bez rindas. Mana absolūta pārliecība, ka visi vakcinēšanas apoloģēti un to ģimeņu locekļi ir vakcinējami piespiedu kārtā un konkrēti ar pašu reklamēto vakcīnu. Redzēsim, cik siles lopu un to apkalpojošo propagandonu gribēs vakcinēties lai saglabātu amatus.

0
0
Atbildēt

0

Zinta Arista Zemzare 11.03.2021. 10.28

Īsti nevar apgalvot, ka iemesls nevakcinēties slēpjas informācijas trūkumā. Man ir daži pazīstami cilvēki, kuri uzvedas kā “nozombēti” – nepārtraukti saņem un lasa tieši to negatīvo par Covid un cīņu ar to – vispirms netic nekam, ko stāsta epidemiologi, savāc , pavairo un sūta tālāk visu, ko viņi saņem par šīm negācijām. Uz katru izglītota cilvēka skaidrojumu viņiem ir atbilde – tas nav tiesa, mēs tiekam iespaidoti, infekcija ir “palaista”, mums iešpricē čipšus atkarībai. Gribu teikt – jūties kā pret akmeni lai kā arī nemēģini protestēt.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu