ASV populārais temats cancel culture jeb izstumšanas kultūra pēdējās nedēļās izraisījusi troksni arī Latvijā — «politkorektuma terora» dēļ kancelēts jūtas gan režisors Alvis Hermanis, gan Instagram blogere Elīna Didrihsone. Vai tam ir reāls pamats?
Skandāls — tā varētu saukt reakciju, ko 27. februārī izraisīja Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa ieraksts savā sociālo tīklu kontā. Tas pavēstīja septiņus ētiskas uzvedības noteikumus darbiniekiem un apmeklētājiem viņa vadītajā teātrī. Šķiet, asākās diskusijas izraisīja divi noteikumi — JRT un politkorektums nav savienojami, un šajā teātrī atļauts jokot par jebko.
Iespējams, režisors ar «jebko» bija domājis tieši sevi, kas nozīmētu drosmīgu tolerances soli, ņemot vērā, cik saasināti viņš bieži vien reaģē pat ne uz jokiem, bet profesionālas teātra kritikas analīzi par JRT iestudējumiem. Tomēr cilvēkiem ar liberālu pasaulskatījumu, ieskaitot jauno kinorežisori Alisi Zariņu, slavenā mākslinieka teiktais nesaistījās ar brīvības manifestu, bet gan ar pazemošanas leģitimizāciju.
Sekojot līdzi režisora izteikumiem medijos par Rietumu kultūras pagrimumu, ko, viņaprāt, izraisījis kreisais liberālisms (lai ko arī tas nozīmētu), bija iespējams izteikt minējumu, ka ar politkorektuma noniecināšanu un pasmiešanos par jebko režisors domājis sabiedrības grupas, kas vēsturiski bijušas sociāli zemākā statusā, ar mazākām savas dzīves uzlabošanas iespējām. Viens privilēģiju un nepietiekamu iespēju piemērs varētu būt turīgi baltie pusmūža vīrieši, kuri savu sasniegumu dēļ bauda augstu sociālo novērtējumu, iepretim jaunām sievietēm, kas vēlas un spēj sevi profesionāli apliecināt, taču saskaras ar nicinošu attieksmi, jo ir… vienkārši sievietes, turklāt pārāk brīvdomīgas. Citiem vārdiem, viņas uzskata sevi par līdzvērtīgām un negrib, lai tiek diskriminētas dzimuma, vecuma, pasaulskatījuma vai kādu citu iemeslu dēļ.
Ironiski, ka Hermaņa iztēloto ideāli brīvo un «politkorektuma cenzūrai» nepakļauto sabiedrības modeli tūlīt pēc viņa noteikumu publikācijas dabūja izbaudīt kinorežisore Zariņa — viņa zibenīgi publicēja atbildi, punktu pēc punkta oponējot režisoram par homofobiju, mizogīniju, rasismu, un saņēma vētrainu reakciju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.