Ziema ir brīnišķīga • IR.lv

Ziema ir brīnišķīga

1
Ieva Epnere
Edīte Tišheizere

Kamēr muzejos neapskatītas izstādes nedod vietu jaunām, teātros krājas iestudētas izrādes, koncerti notiek tiešsaistē, mākslinieki turpina domāt un radīt

Māksliniece Ieva Epnere

Kā dzimst mākslas darbs, teiksim, izstāde? Ieva Ep­ne­re, Purvīša balvas laureāte, starptautiski atzīta foto un video māksliniece saka: «Darbs tiek ieņemts galvā, bet pēc tam lēnā garā iznēsāts — palaikam gadiem. Ātri to iespējams finalizēt, bet notiek tas darbs tajā brīdī, kad atstāj darbnīcu — vai tas būtu dators, montāžas telpa vai fotolaboratorija — un tiek izlikts apskatei.» 

LNMM Kupola zālē februāra beigās vajadzēja notikt Ievas izstādei Cirks zem kupola un kopā ar to arī māksliniecei svarīgas grāmatas atvēršanai te, mājās. Jo grāmata Rīgas cirks ir krietni sen lolota ideja. Daži darbi tapuši gadsimta sākumā, kad Ieva četrus gadus fotografēja Rīgas cirka māksliniekus, bet grāmatas tapšanai zvaigznes labvēlīgi sakrita 2019. gadā nozīmīgajā DAAD Mākslinieku programmas rezidencē Berlīnē. Pērn augusta beigās Rīgas cirks publisku atvēršanu tur jau ir piedzīvojis. Turpinājumā vajadzēja būt grāmatai un izstādei oktobrī Rīgā, bet… atlikta jau ceturto reizi.

Kāpēc cirks? «Tā ir joma, kuru nav iespējams ierāmēt, ielikt kādā kategorijā. Cirks ir kā dzīvsudrabs — nomet zemē, tas izšķīst un atkal savācas kopā. Cirkā nav jāskrien pakaļ nekādiem «trendiem» un virzieniem. Tas dzīvo savu dzīvi un izdzīvo. Artists slīpē savu numuru visu mūžu. Mani fascinēja milzīgais, pašaizliedzīgais darbs un disciplīna. Nevar izskaidrot brīnumu, bet tā vide, smarža, ekstrēmie apstākļi… Kad es pirms dažiem gadiem iegāju bēdīgajā tukšajā ēkā… Auras vairs nav. Grāmata ir kā veltījums tam tradicionālajam Rīgas cirkam, kādu es to iepazinu un piedzīvoju, un bildēju četrus gadus. Latvijā ir bijusi izstādīta pavisam neliela daļa no visa cirka cikla, bet pārējās bildes kā tāds ceļojošais cirks ir braukājušas pa visu pasauli un tagad grāmatas formātā atgriežas Rīgā.»

Radošajā ziņā šis laiks nav bijis velts. Izstādes tēma ir mūžīga un vienmēr jauna, turklāt, gaidot notikšanu, ir radies vēl viens darbs — citā virzienā nekā iepriekš, un tas varētu iezīmēt jaunu pavērsienu Ievas Epneres ceļā. «Liela palīdzība mums dota arī no augšas,» viņa pasmejas. «Ziema ir brīnišķīga.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu