Laikā, kad ieteikumi ceļot būtu mazliet neprātīgi un arī izklaides pasākumi nenotiek, pievērsīsimies jautājumam — kā tērēt savu naudu, lai tā sniegtu pēc iespējas lielāku gandarījumu? Par to veikti neskaitāmi uzvedības un psiholoģijas pētījumi
Doma, ka materiālās vērtības kavē mūs ceļā uz laimi, ir jau tikpat veca kā cilvēce. Buda mudināja uz līdzsvaru starp askētismu un baudu. Senie kristiešu mūki aicināja uz garīgu pārveidošanos, izvēloties vienkāršāku dzīvi. Bet 6. gadsimta ķīniešu filozofs Laodzi brīdināja: ja jūs tikai dzīsities pēc naudas, «jūsu sirds nekad neatvērsies».
Šis jautājums — vai nauda nes laimi? — aizvien ir aktuāls arī pēc daudziem gadsimtiem. It īpaši tāpēc, ka lielā sabiedrības daļā arvien stingrāk iedzīvojas pārmērīgas patērēšanas kultūra: kā vairāk nopelnīt, kā vairāk iekrāt, kā vairāk iztērēt.
Statistika liecina, ka mūsdienu cilvēku rocība ir lielāka nekā iepriekšējām paaudzēm. Piemēram, pagājušā gadsimta sākumā amerikāņu ģimene pārtikai un mājoklim vidēji tērēja 80% no saviem ienākumiem. Tagad tam nepieciešami 50%.
Savukārt Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2019. gadā mūsu valsts iedzīvotāji pārtikai vidēji tērēja 23% ienākumu, transportam — 15%, mājokļa uzturēšanai — 15%, tātad kopā aptuveni 53%. Vidējie neto ienākumi uz katru mājsaimniecības locekli, kas 2010. gadā bija 286 eiro, 2019. gadā jau sasniedza 583 eiro.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.