2021_01_Untitled50_20210113150244.png
Laimas Kotas romāns Cilvēks ar zilo putnu — dokuments vai fikcija?
Esmu vērīgi ieklausījusies Anšlava balsī, Rakstniecības muzeja krājumos atrodamajā Veronikas Janelsiņas filmētajā video.
Pirms pāris gadiem man bija iespēja Eglīša un Janelsiņas mājās Losandželosā dzert tā brīža īpašnieku, britu pāra, laipni piedāvāto kafiju, noplūkt augļus no «citronām» un nelielā, bet savam laikam īpaši modernā īpašumā ar stiklotām sienām un rūdīta stikla žogu sajust Anšlava un Veronikas mājas, citējot Laimu Kotu — «gaisu elpai un gaismu garam».
Esmu pētījusi Anšlavu, kas skan viņa paša rakstītajā par sevi: jaunības dienasgrāmatās, autobiogrāfiskajā romānā Pansija pilī, kino vēstures interpretācijā Lielais Mēmais. Vērojusi to Anšlavu, kurš redzams viņa radīto tēlu izvēles brīžos, dzirdams atbildēs, noklusējumos, godaprātā.
