Pasaules turīgākās valstis jau rezervējušas lielāko daļu Covid-19 vakcīnu, kas tiks saražotas nākamajā gadā, savukārt trūcīgākie riskē ieslīgt Ķīnas un Krievijas atkarībā
Sūtījums, ko Žuāns Dorija gaidījis sasodīti ilgi, beidzot ieradās novembra vidū. Neilgi pēc septiņiem rītā Brazīlijas lielākās pilsētas Sanpaulu starptautiskajā lidostā nolaidās turku kravas lidmašīna, pilna ar aukstuma konteineriem. Tajos bija sapakoti 120 000 pudelīšu ar Coronavac — vakcīnu kadidātu, ko izstrādājusi Ķīnas kompānija Sinovac. Dārgā krava no lidostas tika pārvesta uz slepenu noliktavu.
Dorija ir Sanpaulu štata gubernators. Vairākus mēnešus viņš darīja visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk piekļūtu Sinovac ražotajam produktam. Šos pirmos 120 tūkstošus sāks izmantot, līdzko vakcīnu reģistrēs medikamentu uzraugi. Gubernators jau kopš pandēmijas sākuma lielākās cerības licis tieši uz ķīniešu farmācijas kompānijas piedāvājumu. Vairākus mēnešus arī pati Brazīlija iesaistījās Sinovac vakcīnas izmēģinājumos. Ja preparāts izrādīsies derīgs un bez kavēšanās sāksies vakcinācija, tas būs liels pluss politiķa reputācijai, jo paredzams, ka pēc diviem gadiem Dorija cīnīsies par valsts prezidenta krēslu.
Tas palīdz izskaidrot, kāpēc pašreizējais Brazīlijas līderis Žairs Bolsonaru regulāri izsaka nicinošas piezīmes par «vakcīnu ķīniešiem». Nav šaubu, ka viņš uzskata Doriju par bīstamu sāncensi, un viņa popularitātes torpedēšanai noder arī nievas par plānoto vakcinācijas programmu. Bolsonaru valdības kontrolētajai Brazīlijas Medikamentu pārvaldei jau vienreiz izdevās novilcināt Sinovac produkta piegādi, jo prezidents pats priekšroku dod vakcīnai, ko kopējiem spēkiem izstrādājusi zviedru un britu kompānija AstraZeneca un Oksfordas Universitāte. Taču skaidrs, ka tās masveida izmantošana labākajā gadījumā sāksies tikai nākamā gada martā.
Šī stīvēšanās Brazīlijas politiskajā elitē labi ilustrē problēmas, kas jau tuvākajā laikā gaida visu pasauli: kā pēc iespējas ātrāk saražot, piegādāt un vakcinēt miljardiem cilvēku uz mūsu planētas gan modernās metropolēs, gan nabadzīgos graustu rajonos. Tas būs milzīgs loģistikas izaicinājums, ar kādu cilvēce vēl līdz šim ne reizi nav saskārusies.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.