Krauklis senatnē bija vadošais «ārsts» pret daudzām vainām: asiņošanu, sirdsklauvēm, sāpēm un drudzi. Lai kas kaitēja, bez kraukļa neiztikt
Ziemassvētki un Jaungada nakts senāk latviešiem bija aktīvas buršanās laiks, kas neaprobežojās tikai ar kaķa svēršanu un brūtgānu noredzēšanu sapnī. Izrādās, mums ir viena no lielākajām buramvārdu kolekcijām Eiropā
Pret rītiem, pret vakariem, pret tukšajiem ziemeļiem. Melns krauklis skrej pa jūru, skrējējs skrej pakaļ. Mīļā Laima, ņem to slotu un atslauki viņu atpakaļ… Ar šiem vārdiem lugā Skroderdienas Silmačos miesās raženā Tomuļmāte ārstē kārnās pīpmanes Bebu mātes briesmīgās galvassāpes. Interesanti, vai Rūdolfs Blaumanis šos vārdus pa jokam pats sagudrojis vai tomēr citējis ko autentisku?
Filoloģijas doktors un buramvārdu pētnieks Aigars Lielbārdis teic, ka Tomuļmātes runa izklausās tuva īstiem buramvārdiem. Melnais krauklis un jūra, Laima un Māra, slota vai spalva, ar ko tiek slaucīts, — tie ir neaizstājami elementi senākajos buramvārdos. Krauklis senatnē bija vadošais «ārsts» pret daudzām vainām: asiņošanu, sirdsklauvēm, sāpēm un drudzi. Lai kas kaitēja, bez kraukļa neiztikt.
