Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju preču un pakalpojumu izvēlē ņem vērā ne tikai cenu un kvalitāti, bet arī vides, sociālās atbildības un pārvaldības jautājumus. Tā secināts mērījumā par uzņēmumu un sabiedrības attiecībām “Uzņēmumi un sabiedrības gaidas 2020” (USG 2020), kuru šogad otro gadu veicis Vīlands Associates un VA Government. Tas saskan ar tendencēm pasaulē, kur, runājot par tirgus ekonomiku pēc Covid-19, tiek lietots teiciens “atjaunot to labāku” (built it back better).
Jau pērn redzējām, ka, izvēloties kādu zīmolu vai pakalpojumu, uzņēmumu attieksme vides aizsardzības jautājumos bija galvenais faktors pēc cenas un kvalitātes. Tas saglabājies nemainīgi augsts — 66% Latvijas iedzīvotājiem ir būtiski, ka vides jautājumi ir iekļauti uzņēmumu dienaskārtībā. Vienlaikus mērījums parāda, ka šogad būtiski pieaugusi tieši uzņēmumu pārvaldības un sociālās atbildības principu nozīme. 63% Latvijas sabiedrības ir būtiski, lai uzņēmumi ir maksimāli caurredzami. Tas ir par 9% vairāk salīdzinājumā ar 2019. gadu. Tāpat vairākumam ir svarīga uzņēmumu ētiska attieksme pret darbiniekiem — tā uzskata vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 61%. Tas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 2019. gadu, kad tas bija svarīgi tikai 47% sabiedrības.
Minētā faktora nozīmes pieaugums varētu būt saistīts ar nedrošību par nākotni Covid-19 pandēmijas ietekmē un gaidām, ka krīzes apstākļos uzņēmumiem ir būtiski rīkoties šeit un tagad. Covid-19 radītā trauksme un neskaidrība par rītdienu var būt iemesls, kāpēc sabiedrība ikvienu organizāciju vai institūciju, tai skatā uzņēmumus un zīmolus, uztver kā potenciāla risinājuma avotu. Īpaši savu darba devēju, no kura sagaida caurskatāmus lēmumus un rīcību, kā arī ētisku attieksmi, risinot ar pandēmiju saistītos izaicinājumus.
ESG — uzņēmumu uzvedības jaunais rāmis
Šī mērījuma ietvaros ir grūti pārliecināties, vai iepērkoties sabiedrība tiešām rīkojas saskaņā ar aptaujā sniegtajām atbildēm, bet sabiedriskā doma ir vēl viens papildu iemesls, lai uzņēmumi pievērstu šiem jautājumiem uzmanību. Līdz šim nosauktās trīs tēmas — vide, sociālie un pārvaldības principi, ko pazīstam arī ar abreviatūru ESG (Environmental, Social & Governance), ir bijušas būtiskas tieši investoru aprindās. Šo risku apzināšana uzņēmumu biznesa plānos ir svarīgs punkts, lai lemtu par investīcijām. Tas ir mudinājums uzņēmumiem pievērst tam uzmanību.
Skeptiķi teiks, ka tā ir tikai jauna abreviatūra vecam saturam, bet optimistiskāk noskaņotie to nodēvēs par ikviena starptautiski orientēta un integrēta uzņēmuma turpmākās uzvedības rāmi. Eiropas Savienības apņemšanās sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam un izrietošais regulējums arvien vairāk ir vērsts uz ekoloģiski netīro nozaru dzīves apgrūtināšanu, arī finansējuma pieejamībā. Visdrīzāk jaunievēlētajam ASV prezidentam Džo Baidenam, atgriežot ASV klātbūtni Parīzes klimata nolīgumā, šis spiediens tikai pieaugs.
Bez vides jautājumiem liela uzmanība tiek pievērsta attieksmei pret darbiniekiem, piegādātājiem un tam, kā uzņēmums tiek pārvaldīts. Ieguldījumu fondi arvien vairāk skatās, vai uzņēmums domā ESG kategorijās. Šis process ir raksturīgs ne tikai pieredzējušām tirgus ekonomikām, bet nu jau arī Baltijas valstīm. “Netīrām” nozarēm vai tādām, kam tipiska neētiska attieksme pret darbiniekiem un piegādātājiem vai arī raksturīga nesaprotama pārvaldība, būs grūtāk saņemt ieguldījumus un regulējuma rāmis būs bargāks.
Skeptiski noskaņotajiem var piedāvāt vairākus piemērus no šā gada Financial Times. Piemēram, 13. jūnija izdevumā minēts, ka saskaņā ar ieguldījumu padomdevēju Morning Star Data veiktu pētījumu gandrīz seši no 10 ilgtspējīgiem fondiem pēdējās desmitgades laikā ir nesuši lielāku atdevi nekā līdzvērtīgi parastie fondi. Tas grauj apgalvojumus, ka ieguldījumi, kuru pamatā ir vides, sociālie un pārvaldības principi, kavē uzņēmumu darbību. Savukārt investīciju indeksu grupas MSCI dati norāda, ka uzņēmumi ar augstu ESG reitingu Covid-19 krīzes laikā ar izaicinājumiem ir tikuši galā sekmīgāk nekā konkurenti.
Nākamā perioda galvenā tēma būs ne tikai tas, kā atjaunot ekonomiku pēc Covid-19 šoka, bet gan tas, kā padarīt to ilgspējīgāku vai atjaunot labāku (Build it back better), tā korporatīvās pasaules izaicinājumu saredz Pols Polmans (Paul Polman), vēl nesenais Unilever vadītājs. Viņa vārdos mēdz ieklausīties.
Avoti:
USG 2020 – Uzņēmumi un sabiedrības gaidas
https://www.ft.com/content/733ee6ff-446e-4f8b-86b2-19ef42da3824
https://www.ft.com/content/87a922a1-8d60-4295-a9d8-d2c1ab5d788e
https://www.ft.com/content/e97803b6-8eb4-11ea-af59-5283fc4c0cb0
Pagaidām nav neviena komentāra