Ar zinātni, bez brīnumiem. Tā uzņēmums GroGlass spēj saražot neatspīdošu stiklu, kas klāj mākslas darbus gan Luvras muzejā Francijā, gan Aizliegtajā pilsētā Ķīnā
Sarkanbaltsarkanas svecītes rāmi mirgo pie GroGlass durvīm. Ir Lāčplēša dienas vakars. Neapstājos, lai izskaitītu liesmiņas, taču būtu simboliski, ja to būtu 16. Tieši pirms tik gadiem Lāčplēša dienā dibināts šis augsto tehnoloģiju uzņēmums, kas Maskavas forštatē nodarbojas ar gandrīz neticamo — neredzama stikla ražošanu.
Unikālas, īpaši GroGlass vajadzībām izstrādātas apstrādes iekārtas ļauj samazināt gaismas apjomu, kas stiklā atstarojas, padarot to neatspīdošu. Uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Kelbergs mani laipni sagaida foajē. Kazahstānā dzimušais un ASV uzaugušais uzņēmējs Latvijā ieradās 2003. gadā amerikāņu investīciju fonda New Capital Holding uzdevumā. Gadu vēlāk līdzdarbojās GroGlass dibināšanā un tagad šeit ir iesakņojies, apprecējies. Turklāt atskārtis, ka dzimtas koks caur Latviju met jau otro cilpu — 1710. gadā viņa sencis bijis mācītājs Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē.
Uz sarunu sēžamies Aleksandra kabinetā, kuru rotā milzīgs šķērsām griezta koka galds, tā vidū stikla siena — pandēmijas aksesuārs. Apsēžos Aleksandram pretī, un noņemam sejas maskas. Stikls tik tiešām ir apbrīnojami dzidrs un tikpat kā nemanāms. Par barjeru starp mums liecina tikai melni stiprinājumi un maza bizbizmārīte, kas apņēmīgi mēģina šķērsot sienu.
Miljons mākslas darbu gadā
Kad Francijas prezidents Emanuels Makrons septembra beigās viesojās Latvijā, viņa delegācija Nacionālajā bibliotēkā klausījās prezentāciju par latviešu uzņēmumu GroGlass, kura izgudrotais neatspīdošais stikls sargā mākslas darbus arī Luvras muzejā Parīzē. Franči bija pārsteigti par latviešu uzņēmuma vērienu, taču Aleksandru gan tas nepārsteidza.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.