Foto — Shutterstock.
Trešdaļa pasaulē saražotās pārtikas nonāk atkritumos — katru gadu 1,3 miljardi tonnu. Lielāko daļu no tā izmetam mājās
Izmests ēdiens nav tikai ģimenes budžetam nodarīts kaitējums. Tie ir arī izšķērdēti resursi, kas patērēti audzēšanai, ražošanai un piegādei. Noplicināta augsne un pasaules saldūdens krājumi, samazināta bioloģiskā daudzveidība un palielināts piesārņojums. Klimata pārmaiņas veicina katrs mūsu apēstais burgers vai pat maizes šķēle, turklāt, ja ēdienu izmetam miskastē, resursi ir noplicināti veltīgi. Šādi veicinām arī vēl lielāku sociālo nevienlīdzību starp tiem pasaules iedzīvotājiem, kuriem pārtikas un tīra ūdens trūkst, un tiem, kuri to tērē vairāk, nekā pašiem nepieciešams.
Jo sabiedrība dzīvo pārticīgāk, jo vairāk ēdiena nonāk atkritumos, rāda pasaulē veiktie pētījumi. Tomēr lielā daļā sabiedrības valda uzskats, ka pret pārtiku izturamies atbildīgi un nepievēršam uzmanību tam, ko patiesībā izmetam, saka vides izglītības organizācijas Zaļā brīvība pārstāve un projekta Ar cieņu pret pārtiku koordinatore Inga Belousa. Tāpēc pirmais solis ceļā uz atbildīgu rīcību ir paradumu izpēte. «Nedēļu papētīt, kāda ir manas miskastes apetīte.»
