«Man nevajag, lai bērni klausās, bet vajag, lai viņi dara. Ne vienmēr tas nozīmē klausīšanos skolotājā,» uzskata matemātikas skolotāja Ildze Čakāne. Viņasprāt, visiem bērniem viena metode neder
Ja kāds cits skolotājs redzētu manu stundu, viņš nodomātu — tur valda bardaks. Taču man tā ir darba duna, saka privātās sākumskolas Domdaris 1.—6. klašu matemātikas skolotāja Ildze Čakāne. Kamēr notiek mācīšanās, viņa pieļauj lielu brīvību. Tieši savstarpējās sarunas ir tās, kas virza mācību procesu. «Arī matemātikā ir daudz jāstāsta, jāskaidro savs domu gājiens. Tas reizēm ir būtiskāk par pareizi izpildītu piemēru.» Ar to cilvēks atšķiras no datora — mums nav viena noteikta algoritma, kā tikt pie rezultāta. Tāpēc skolotājai patīk dzirdēt kādu iesaucamies: «Es izdomāju citādi!»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.