Latvijas Nacionālajā bibliotēkā apskatāmas vairākas izstādes, kas atgādina — tā ir vieta, kur ne tikai studēt un pārlapot dažādus izdevumus, bet arī novērtēt vizuālo mākslu
Darbadienas vidū Latvijas Nacionālajā bibliotēkā lielākoties pulcējas ārzemju studenti, kuru čalas labi dzirdamas garderobē, bet, tiklīdz aizveras automātiskās stikla durtiņas, sarunas aptrūkst, un grandiozās telpas pārņem bijīgs klusums. Mans galamērķis — divas atšķirīgas zīmējumu izstādes — meklējams ceturtā stāva galerijās. Viena no izstādēm veltīta Latvijas mākslas vēstures granda, gleznotāja Borisa Bērziņa 90. jubilejai.
Mākslinieka rokrakstu labi pazīstam pēc kupliem sieviešu tēliem dzintarainā krāsu gammā vai košām, ekspresīvām ainavām, tomēr līdz 31. janvārim LNB aplūkojamajā izstādē Boriss Bērziņš. Lapaspuses gleznas neatrast. Šeit parādīti mākslinieka zīmējumi un skices grāmatās, žurnālos, uz reprodukcijām, skrejlapām, aploksnēm un necilām lapiņām. Ar zilu pildspalvu uzvilkta saraina kuiļa galva, brangu sardeļu virtenes, dažādi pieraksti un shēmas, un, protams, arī dāmu figūras ar rūpīgi štrihotām ķermeņa aprisēm.
«Apaļums ir dažāds. Tas ir tas interesantākais un grūtākais,» izstādē izmantoti sarunu fragmenti no Neputna izdotās Laimas Slavas monogrāfijas par mākslinieku. Dizainera Vernera Timoško gaumīgi noformēti, tie papildina eksponātus un ļauj vēl vairāk pietuvoties tam, par ko patiesībā ir šī izstāde, — mākslas darba tapšanas procesam un aizkulisēm, kas līdz šim redzētas reti. Eleganti ierāmētas un vitrīnā izklātas skices un piezīmes rāda, kā Bērziņš ir trenējies zīmēt objektu vai ķermeņu daļas, neskaitāmas reizes pilnveidojot savu veikumu pirms tā likšanas uz audekla. «Zīmējumus man atdot nepatīk, jo man vajag «sēkliniekam», iedvesmai. Pirms gleznojuma man ir zīmējums.» Kā jau bibliotēkai pienākas, izstādes aprakstā uzsvērta grāmatas loma Bērziņa dzīvē un daiļradē. To apliecina uzmetumi un pieraksti uz reprodukcijām un tekstu lappusēs — cita starpā, laba ideja, kā cīnīties ar baltās lapas sindromu. Neilgi pirms došanās mūžībā 2002. gadā Bērziņš visus savus darbus novēlēja Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, no kurienes uz LNB arī atceļojuši neierastie artefakti.
Izstāde Boriss Bērziņš. Lapaspuses ir neliela, taču īpaša, tāpēc, par spīti pārdomātajam dizainam, nelielu vilšanos rada tās atrašanās vieta stāva malā līdzās tualetēm un tehniskajām telpām, kā arī pieticīgā publicitāte.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.