Eiropas kultūras galvaspilsētas kods 7

Foto: Kaspars Garda, nodibinājuma Rīga 2014 publicitātes foto
Dace Melbārde, Eiropas Parlamenta deputāte
Print Friendly, PDF & Email

Savas pārdomas vēlos sākt ar režisora un viena no Rīgas kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas kuratora Uģa Brikmaņa vārdiem: “Vai piligrims, kas tuvojas horizontam, nav kļuvis par optisku ilūziju? Nebeidzamu krīžu un apokaliptisku izjūtu nogurdinātā laikmetīgā doma atelpas mirkļos reižu reizēm atskārš, ka tā joprojām atrodas savās četrās dimensijās, kurās tā nav varējusi nedz noliegt, nedz apstiprināt bezgalīgi daudz dimensiju iespējamību. Vai mēs alkstam izzināt esamības okeānu vai arī, būdami tikai okeāna eksperiments, pastāvam kā tā radīts instruments, jo okeāns alkst vērot un izzināt pats sevi?” Varbūt kādam Uģa rakstītie vārdi šķitīs par lirisku, taču tie ļoti trāpīgi izteic Eiropas kultūras galvaspilsētas būtību un to, kas tiek sagaidīts no pilsētām, kas pretendē uz šo statusu.

Latvijai un tās iedzīvotājiem tuvākajos gados ir iespēja apvienot spēkus jaunam un daudzsološam mērķim – Eiropai un pasaulei atklāt līdz šim maz vai pavisam nezināmas Latvijas kultūras pērles – kādu no skaistajām Latvijas mazajām pilsētām, jo pašlaik Latvijas pilsētām ir iespēja no jauna pretendēt uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā.

Savu kultūras spēku mēs apzināmies un pierādām Latvijā un ārpus tās ik dienu, tai skaitā Eiropas Savienības, UNESCO, Eiropas Padomes u.c. starptautiskajos formātos un mērogos. Latvija 21. gadsimtā aizvien vairāk ir parādījusi sevi kā valsti ar bagātu kultūras mantojumu, ar izciliem māksliniekiem, labu reputāciju, spēcīgu kultūras apziņu un ar veiksmīgu organizatorisko pieredzi lielu pasākumu un kultūras notikumu rīkošanā. Tas nav bez pamata, jo mums ir vairāk nekā 150 gadus sena Dziesmusvētku rīkošanas pieredze un tradīcijas. Mums ir pavisam svaiga Latvijas valsts simtgades pieredze, kuras programmu lielā mērā iedvesmoja arī Rīgas kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas veiksmīgais sniegums. Ar šo veikumu mēs pamatoti varam lepoties un tas ir arī kļuvis par Latvijas kultūras zīmolu pasaulē.

Esmu pārliecināta, ka kultūras procesus nespēs apturēt šī Covid-19 pandēmija un kultūra nav beigusies. Turklāt ir velkamas zināmas paralēles ar 2009. gada ekonomiskās krīzes augstāko punktu Latvijā, kad Rīga tika izraudzīta par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014. gadam. Varbūt tieši pašlaik šis neziņas un nosacītais “klusuma” periods, kad daudzas kultūras aktivitātes notiek ļoti ierobežotā apjomā vai nenotiek vispār, būtu radoši un ražīgi jāizmanto Latvijas pilsētām. Tikai, piesaistot visdažādāko jomu speciālistus, piemēram, pilsētplānotājus, arhitektus, ekonomistus un visu radošo profesiju pārstāvjus, ir iespēja izveidot kvalitatīvu un augstvērtīgu Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikumu. Tādēļ priecē, ka izmantojot Eiropas Parlamenta atbalstu kopā ar domnīcu CultureLab ir uzsākts semināru cikls, kas pilsētu komandām palīdzēs veidot saturiski kvalitatīvus pieteikumus, piemēram, izveidojot saprotamu, labi strukturētu programmas pārvaldības struktūru.

Neskaitāmi pētījumi par Eiropas kultūras galvaspilsētas ieguvumiem nosauc “kultūras pieejamības un līdzdalības palielināšanos”, “investīcijas kultūras infrastruktūrā, tās modernizēšanā”, “jaunu kultūrtelpu atklāšanu”, “ pilsētas tēla stiprināšanu”, “jaunas idejas pilsētas attīstībai”, “kultūras patēriņa palielināšanos”, “sadarbības tīklu paplašināšanos Eiropā un kopīgu jaunradi” un “savu kultūras vērtību apzināšanos Eiropas kultūras kartē”. Papildus tam ir jāmin paliekošs, sazarots un starptautisks kultūras tīklojums, ko vieno Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss.

Eiropas kultūras galvaspilsētas kodu nav iespējams izteikt vienā vērtību vai mēroga sistēmā. Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts ir nešaubīgi liels izaicinājums katram tās pretendentam un dalībniekam. Nav svarīgi, cik liela ir pilsēta, kas pretendē uz šo statusu. Svarīgi, cik plašā mērogā tiek skatīta pati kultūra, jo no kultūras skatījuma, tās perspektīvas plašuma ir atkarīgs, kur saredzams potenciāls pilsētas izaugsmei un sadarbībai ar citiem partneriem. Tādēļ ir svarīgi paplašināt kultūras telpu, tās iedarbību visos līmeņos – vietējā, valsts un Eiropas mērogā. Zaudēt, attīstot savu kultūrvidi, nav iespējams.

Eiropas kultūras galvaspilsētas programma ir ilgtermiņa projekts, tāpēc jau tagad Latvijas kandidātpilsētām būtu jāpadomā par vairākiem faktoriem, proti:

  • Ir jābūt strukturētai programmas pārvaldībai un radošajai komandai (vēlams ar ļoti atšķirīgām idejām un pasaules uzskatu), kas šo programmu spēj īstenot ilgtermiņā. Ir jābūt sinerģijai visos līmeņos: starp Eiropas un nacionālo līmeni, starp valsti un pašvaldību. Ir jābūt sinerģijai domāšanā, stratēģiskā un finanšu plānošanā un šo plānu īstenošanā, piemēram, domājot par Eiropas fondu plānošanas periodu;
  • Ir jāpārskata savus kultūras resursus, kopīgi atbildot uz jautājumu, ar ko esam interesanti, savdabīgi, izcili un daudzveidīgi Eiropas un pasaules kultūras telpā un vēsturē;
  • Pēc būtības un laikus ir jāiesaista iedzīvotāji gan programmas dizainēšanā, gan īstenošanā, pievēršot uzmanību auditorijas daudzveidībai. Īpašu uzmanību veltīt jauniešu iesaistei.

Uzskatu, ka pēc iespējas tuvākā laikā lielāku skaidrību kandidātpilsētām ir jādod par valsts līdzfinansējuma apjomu. Turklāt pašvaldību un nacionālo vēlēšanu cikls nedrīkst kļūt par šķērsli, lai kāda no pilsētām Latvijā nespētu sekmīgi īstenot Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu.

Manuprāt, būtu jāiedzīvina ideja katru gadu izvirzīt kādu Latvijas pilsētu par Latvijas kultūras galvaspilsētu, jo tas dotu pozitīvu impulsu kādai konkrētai Latvijas reģiona pilsētai ilgtermiņā, kā arī nodrošinātu spēcīgu kultūras projektu attīstību, veicinātu pašmāju un ārvalstu tūristu skaita pieaugumu reģionā, tādējādi sildot arī Latvijas ekonomiku.

Eiropas kultūras galvaspilsētas stāsts ir par kultūras daudzveidību, tās bezgalīgo potenciālu un to, cik tālu un plaši spējam raudzīties aiz horizonta. Tas ir stāsts par kultūras spēku, tās iedvesmas spēku ikvienam no mums, ikvienā dzīves jomā un darbības spektrā. Visbeidzot, tas ir stāsts par mūsu pilsētu un novadu pašapziņu, par mūsu Latvijas kultūras identitāti un mantojumu. Paaudžu dialogu un starpkultūru dialogu. Tas ir mērķis un izaicinājums, ar ko kultūras jomā Latvijā un pasaulē strādājošie saskaras ik dienu. Tā ir jaunrade, jaunu ideju meklēšana un radīšana. Radošums. Ceru, ka šo radošo ideju mērogs sniegsies pāri mūsu ikdienas horizontam, būs oriģināls un pārdrošs. Savukārt mēs, kultūras veidotāji un patērētāji, atklāsim no jauna kādu apslēptu Latvijas pērli, ko 2027.gadā sauks par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Komentāri (7)

Sskaisle 14.10.2020. 08.36

melbārde man kā sauja sāls asiņainā pušumā….

Kā nav kauna ! Vienkārši cilvēcīgs jautājums – kā nav kauna! Kā nav bail grēka!

Tieši melbārdes laikā kultūra Latvijā vairāk kā jebkad agrāk tika sadalīta – bagātajiem smalkais gals, nabagiem – lumpeņlustes

Kad biju Viļņā – man bija stress , ka tikai es paspētu kaut pusi redzēt no visām jaunatklātām un jaunuzbūvētām kultūrvietām

Ko melbārde ar Rīga 2014 un Latvijas 100 gadi atstājusi Latvijai? Rīgai? Kādu jaunu kultūrvietu, piemiņas vietu?

Kāds Viļņā vēstures muzejs un kāda nožēlojamas pieticības ir mūsu vēstures muzeja ekspozīcija tā simtgadē

Un tad šie nenormālie radošie , kuri notērē miljardus mūsu nodokļu naudas, bet ja aizeju uz bibliotēku man jāņem vēl padlaikos – okupācijas laikā!!! izdotās grāmatas lasīt , jo šodienas izdevumi vienkārši nav pieejami , nu nav

Kaut vienu miljonu np kuļturščiku notriektām naudām būtu iedevuši bibliotēkām. Bet nē – visu – līdz pēdējam paši norija

Padarīja mūs te par krievu sādžu priekškambari, pārcēlās uz Briseli un tagad te aplaimo mūs ar sapņiem Eiropas kultūru Latvijā

Nu ko darīt – neko. Bezspēcība.
Gribu noskaidrot vai drīkstu savā sētā stādīt krūmus ar ogām putniem. Plūškokus, pīlādžus – vēl kādus. Atvedīšu no meža un sastādīšu, lai vismaz putniņiem ir ko ēst, lai vismaz viņiem ir spēka dziedāt.

+3
-1
Atbildēt

1

    zanE. > Sskaisle 15.10.2020. 08.37

    Sveika, Skaisle!…
    ….Tavs cīņasspars un degsme ir neizsmeļams…. 🙂
    …sen, sen te neesmu bijusi, jo kādreiz tik dzīvīgā un spraigo sarunu vieta…nu klusa kā kapsēta…žēl, ka vietnes izveidotāji to pameta novārtā un pārvērta par atkritumu izgāztuvi, tā aizdzenot projām tos, kam bija un ir ko teikt….
    …nujā, nekas nav mūžīgs, viss nāk un aiziet tālumā, bet….diez vai te kaut kas varētu sākties no gala…
    …lai Tev labi klājas un…stādi plūškokus un pīlādžus, būs prieks ne tikai putniņiem, bet arī pašai…. 🙂

    +1
    0
    Atbildēt

    2

    J.Biotops > zanE. 15.10.2020. 21.31

    Sveika, zanE!
    Vietnes uzturētāji laikam tomēr būs ne gluži bez vainas. Pat nerakstot par politisko nobīdi, ir vēl vismaz divi iemesli, kāpēc te vairs nepatīk.
    1. IR pasācis rakstīta teksta vietā taisīt (un kopēt?) podkāstus un video failus. Ja slinkums rakstīt, tad man var uznākt slinkums abonēt. Avīze pat digitāli ir avīze, no kuras varu reizēm kādu izrakstu piefiksēt.
    2. Savairojušies raksti, kas nav atšķirami no vāji slēptas reklāmas. Pie tam tie reklamētie arī tādi…hmm.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > zanE. 15.10.2020. 09.19

    Sveika sveika viņumāt Zane🤓.
    IR neko nav pārvērtis. Nevajag likt vainu uz citiem.
    Viss pašu ziņā. Kaut kur tās dusmas par notiekošo ir jānovada. Galvenais jau tas, ka gudra runāšana nevuenu neintersē .
    Lasīju , ka Bondars bijušos likumdevējus nosauc par pāķiem ….nu kas tad mēs komentātori ar kādi pāķi, nu ne taču

    Lasu jauno Lilit – tur galvenā intervijas varone ir baigā supervarone, bet … es viņu neklātienē iepazinu, kad viņa bija tā eksperte, kura pieņēma lēmumus ir vai nav bijis ārsts vainīgs pacienta klīniskajā nāvē un izdzīvošanā, bet jau kā invalīds. Protams, ka ārsts nebija “vainīgs”. Un tāpēc viņai tā sekmējās sava biznesa bīdīšanā , ka zināja iespert vajākam un pakalpot stiprākam.

    Bet ne par to runa – jautājums – kāpēc mans prāts aizķērās aiz tā , nevis teiksim – ai kāda smuka jaciņa – jānopērk, vai – ai kāds jauns aromāts – jāpārbauda

    Tiesa gan – savs pozitīvs tomēr tika man – esmu ceļojusi pa Maroku un ar baigāko prieku atceros toreiz piedzīvoto un bildes man arī jo krāšņas

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Claudia.Klein 22.10.2020. 11.34

Sveiki un laipni lūdzam Spotlight Global Financial Services, mani sauc Klaudija Kleina, es esmu aizdevēja un arī finanšu konsultante.

Vai jums ļoti nepieciešams finansiāls atbalsts? Vai jums ir nepieciešams aizdevums dažādiem mērķiem? ja atbilde ir “jā”, es iesaku jums sazināties ar manu firmu, izmantojot | [email protected] | vai ziņojiet mums vietnē WhatsApp: +4915758108767 | un 24 stundu laikā kontā ir aizdevums, jo mēs sniedzam lieliskus aizdevumu pakalpojumus visā pasaulē.

Mēs piedāvājam visu veidu aizdevumu pakalpojumus (personīgais aizdevums, biznesa aizdevums un daudzi citi), mēs piedāvājam gan ilgtermiņa, gan īstermiņa aizdevumus, kā arī jūs varat aizņemties līdz 15 miljoniem eiro. Mans uzņēmums palīdzēs jums sasniegt dažādus mērķus ar plašu aizdevuma produktu klāstu.

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 14.10.2020. 08.55

Kaut vai tāda lieta – LNB – uz to no Vecrīgas var aiziet ar kājām pāri Akmens tiltam. Bet – tas ir ceļojums kā pa Krieviju – līdz pat Raņķa dambim šīs teritorijas ir UNESCO k/v mantojuma daļa. Tilts put un grab , kad pūš stiprs vējš kā šorīt un tam pāri brauc kravas mašīnas. Pati gaismaspils ir ieguvusi trīsoša putekļu kluča izskatu – ja kravas auto pili negrabina no Uzvaras parka puses, tad pavisam noteikti grab tās otri sāni Valguma ielas pusē.

Ja aizeju uz gaismas pili pēc gara gaismas – tad izrādās, ka nekāda tāda vienkārša tā lieta jau sen vairs nav. Katra grāmaya, katrs žurnāls iet 2 nedēļu karantīnā.
Un tie pasākumi , uz kuriem es netiku darba dēļ, tagad nav vispār

Nu un ja izdomā izmest līkumu cauri Latīņu kvartāla sētām – kuras tā steidzas par kultūru pasludināt Panorāmas rata būvētāji – tad tur var redzēt visīstāko krievu sādžu – bedres, bērni, atkritumi un kakājošu suņu bari saspiedušies starp automašīnu rindu rindām. Turpat arī bomžiki – visādi – dziedājoši, čurājoši un kā vienmēr – lietišķie – tie ar somām – atkritumu kontrolieri un uzraugi
Kultūras galvaspilsēta – bļedj!

0
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > Sskaisle 14.10.2020. 09.01

    Nesen vadīju tūristus pa Rīgas j/st centru – rādiusā ap Alberta ielu. Vai tur viss tik tīts un sakārtots tāpēc , ka tur dzīvo tikai krievvalodīgie?
    Ciemiņi jautāja vai Rīga esot sadalīta tādos kā geto – ja te dzīvojot krievi , kur dzīvojot latvieši?

    Īrijā un Anglijā dzīvo latvieši….

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu