Radošums kā izeja no jebkuras krīzes: ko mācīties no kultūras sektora 4

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Dace Melbārde, Eiropas Parlamenta deputāte, viena no iniciatīvas “radi!” autorēm
Print Friendly, PDF & Email

Kā kultūras politikas veidotājai un kultūras patērētājai man ir interesanti salīdzināt 2009. gada krīzi un Covid-19 laiku radošajā sektorā. Krīžu cēloņi ir dažādi, bet kopīgais ir kultūras un radošā sektora pārstāvju spēja veiksmīgi izmantot savu radošo potenciālu, lai turpinātu darboties sarežģītos apstākļos. Radošums ir ceļvedis grūtos laikos, kam daudz dedzīgāk varētu sekot visi tautsaimniecības sektori. To jau 10 gadus atgādina arī iniciatīva radi!, kas šajā laikā izaugusi no Radošās darbības nedēļas radi! un kļuvusi ne tikai par radošo industriju aktualitāšu vērotāju, bet arī kultūrpolitikas un attīstības virzītāju. Esmu pārliecināta, ka radošums var palīdzēt valstij pārvarēt jebkuru krīzi, taču svarīgi, lai cilvēki, kas izprot kultūras un radošuma spēku, darbotos visdažādākajās profesijās un amatos.

Iniciatīva, kas mainījusi valsts kultūrpolitiku

Grūti noticēt, ka pagājuši jau 10 gadi, kopš organizējām pirmo Radošuma nedēļu Latvijā. Iedvesmu guvām kaimiņos, 2009. gadā viesojoties Lietuvas Seimā, kur notika radošumam veltīta starptautiska konference. Lietuvieši uzsvēra, ka valsts izaugsmē ir vairāk jānovērtē cilvēku radošie resursi un arī kultūra. Tā jāuzlūko daudz plašāk, nevis tikai caur mākslu, literatūru un kultūras mantojumu, ko patērējam, – kultūra un tajā iekodētais radošais spēks var kalpot daudz plašākiem attīstības procesiem.

Šeit, Latvijā, izvēlējāmies rīkot veselu radošuma nedēļu, katru dienu veltot citam radošuma aspektam: radošumam mākslā, izglītībā, publiskajā pārvaldē un pašvaldībās. Kāpēc gudri ieguldītam radošumam ir tik liela nozīme visas valsts labklājībā? Radošums nav tikai abstrakts jēdziens, tas ir instruments, ar kura palīdzību attīstīt gan kultūrtelpu, gan uzņēmējdarbību un visas valsts labklājības izaugsmi. Piemēram, kad radi! veltīja padziļinātu uzmanību dizainam, tas plašākai sabiedrībai pavēra dziļāku izpratni par dizainu, tā izpausmēm un pielietojuma iespējām dažādās dzīves jomās. Īsi pēc tam, kad radi! uzsāka savas gaitas Latvijā, tapa valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes Radošā Latvija, kas ir spēkā vēl šobrīd.

Latvijas radošums Eiropas kontekstā

Kad dzima Radošuma nedēļa, es biju viena no idejas autorēm un projekta vadītāja. Vēlāk biju saistīta ar radi! jau citā kapacitātē – kā Radošuma nedēļas partneris, būdama Nacionālā kultūras centra direktore un pēc tam kultūras ministre. Nu kā Eiropas Parlamenta deputātei man ir ļoti interesanti salāgot iniciatīvas radi! jautājumus ar Eiropas Savienības dienaskārtību, kas liecina – radošums nekur nav pazudis, līdz ar inovācijām tā joprojām ir aktuāla tēma Eiropā.

Ja salīdzinām procesus Latvijā un Eiropas Savienībā, galvenais atšķirīgais, mums unikālais un līdz ar to gudri izmantojamais ir tas, ka vairākos aspektos Latvijas radošajām industrijām ir daudz spēcīgāks pamats zem kājām. Pirmkārt, tas saistīts ar mūsu kultūras resursu daudzveidību. Mums ir gana daudzveidīgas izpausmes gan profesionālajā mākslā, gan – kas ir netipiski Rietumeiropai – ļoti daudzveidīgs materiālais un jo īpaši nemateriālais kultūras mantojums. Mūsu kultūrtelpai raksturīga spēcīga tuvība ar dabu, kas ir aktuāla tēma Eiropā, domājot par zaļo kursu, – kultūrā rast idejas, kā dzīvot zaļāk, ilgtspējīgāk. Manuprāt, tieši latviešu kultūra ir saglabājusi šo gudrību, kā dzīvot saskaņā ar dabu, tas viss ir mūsu pūra lādēs, iekodēts mūsu apziņā un gēnos, tas parādās gan tautas mākslā, gan laikmetīgajā kultūrā. Otrkārt, mums ir ļoti spēcīgi attīstīta, daudzslāņaina kultūrizglītības sistēma, sākot ar interešu izglītību, turpinot ar profesionālo ievirzi un profesionālo kultūrizglītību visos līmeņos, un attīstīti ir arī neformālās izglītības veidi. Tā ir lieliska augsne radošuma atraisīšanai.

Virziens izaugsmei nākamajos gados

Tas, kā Latvijā (un ne tikai) dažkārt pietrūkst, ir izpratne par kultūras un radošuma spēku citos tautsaimniecības sektoros, kaut arī ekonomiskie rādītāji liecina, ka apmēram 4% no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta veido tieši kultūras un radošais sektors. Interesanti, ka kultūras ietekme uz kopējo Eiropas ekonomiku ir tikpat liela kā, piemēram, IKT un viesmīlības sektoru pienesums. 2019.gadā kultūras un radošajās nozarēs bija nodarbināti 7,4 miljonu cilvēku, kas ir 3,7% no visiem strādājošiem Eiropas Savienībā. Savukārt to cilvēku īpatsvars, kuri šajās jomās strādā kā pašnodarbinātie ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā vidējais rādītājs visā Eiropas Savienības ekonomikā. Bet, acīmredzot, mēs joprojām pārāk maz izprotam šo kultūras ekosistēmas neredzamo daļu.

Vairāk vajadzētu strādāt arī ar ieguldījumu pašu kultūras darbinieku radošumā, lai viņiem, īpaši ārpus lielpilsētām, sniegtu iedrošinājumu būt drosmīgākiem. Pasaule apkārt mežonīgi ātri mainās, un arī kultūras darbiniekiem ir jāspēj vairāk domāt un rīkoties ārpus rāmjiem, ir jāizmanto radošais potenciāls jomā, kurā viņi strādā. Šajā ziņā ļoti palīdzētu dažādas profesionālās izglītības programmas, mentorings kultūras darbiniekiem, lai stiprinātu viņu pašapziņu un rosinātu viņos šo radošo drosmi, kas savukārt iedvesmotu profesionāļus citās nozarēs.

Radošuma degviela – degsme, drosme un sadarbība

2009. gadā pieauga mazo radošo uzņēmēju skaits – tie bija cilvēki, kuri meklēja atbildes uz tā laika ekonomiskās krīzes izaicinājumiem. Arī šobrīd parādās daudz interesantu ideju, kā digitālajā platformā radīt jaunus kultūras darbus un turpināt piedāvāt kultūras pakalpojumus arī pulcēšanās ierobežojumu apstākļos. Abas krīzes ir spilgts apliecinājums, ka patiess radošums ir dzīvs un spēj rast risinājumus jebkādiem izaicinājumiem. Ja tas ir iespējams kultūras sektorā ar salīdzinoši niecīgu valsts finansējumu, kāpēc gan lai šim piemēram ar labām sekmēm nesekotu arī citas nozares?

Es novēlu mums visiem kopā (un arī radi! – ne tikai nākamajiem 10 gadiem vien) vēl vairāk degsmes, daudz labu ideju un spēcīgas radošās partnerības, mijiedarbojoties dažādām idejām, pieredzēm, kompetencēm, vecumiem un etniskajām grupām. Tieši šādā dažādības mijiedarbībā jebkurai idejai rodas jauna pievienotā vērtība. Mums netrūkst līderu kultūrā un radošajā sektorā, taču valsts izaugsmei ir svarīgi, lai cilvēki, kuri saprot radošuma spēku un kuriem piemīt radošā drosme, darbotos visdažādākajās profesijās un amatos.

Komentāri (4)

Sskaisle 23.09.2020. 17.41

nu redz- atkal manu vārdu apstiprinājums – deputātu kundzes un citas radošās tirgo gleznas uz nebēdu – ne VID, ne Polcisiti , ne žurnālisti neliekas ne zinis – cita kasta, citas tiesības – te viens latviešu tantuks grib nopelnīt – jāpriecājas , ka šo kājām nenospārdīja

nu tādā valstī dzīvojam, tāda sabiedrība esam – kā jau rakstīju – maucīga bez gala – lai SVĒTIE DEBESĪS man piedod, bet vai tad ir viegli šitās netaisnības redzēt

https://www.la.lv/video-policisti-saraudina-sirmgalvi-kura-pie-veikala-tirgo-abolus

Kāds aculiecinieks pie “Maxima” veikala Imantā šodien fiksējis nepatīkamu atgadījumu – Rīgas pašvaldības policija (RPP) aizdzinusi sirmgalvi, kura tur tirgojusi ābolus.

Sirmgalve sākotnēji mēģinājusi iebilst, taču uzņemtajā video dzirdams, ka šī notikuma aculieciniece, iesaka viņai paklausīt likumsargiem, jo tāpat neko nepanākšot. Sirmgalve ar asarām acīs novākusi plastmasas maisiņos sasaiņotos un tirdzniecībai izliktos ābolus.

“Facebook” lietotāji komentāros pauduši neizpratni par likumsargu rīcību, uzsverot, ka ir daudz nopietnākas problēmas un pārkāpumi, kuriem vajadzētu pievērst uzmanību.

0
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > Sskaisle 23.09.2020. 17.43

    radošiem nesprūdīs?

    nē – nesprūdīs

    0
    0
    Atbildēt

    0

Sskaisle 23.09.2020. 12.23

LNB pieteicu žurnālu komplektu – nevarot dabūt – esot karnatīnā

elle un indija – lnb var teikt joporjām slēgta, kamēr tajos pašos Piņķos outlet veikalos varēja tusēties un tusējas …ai nu labi – visi taču redz un saprot
tik vieni klusē, kamēr tie zemiskākie turpina treļļot – pasniegt sevi kā nācijas glābējus –

maucība ka es saku -viena traka un netaisnīga maucība tom er

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 23.09.2020. 12.20

Mans viedoklis ir ļoti kritisks, maigi sakot.

Uzksatu, ka no radošajiem var mācīties kā dzīvot uz sabiedrības rēķina. Kā mācēt saņemt
naudu vairāk un bieži vien daudz vairāk no valsts nodokļos maksājot tai mazāk , daudz mazāk kā to dara “neradošie” nodokļu maksātāji.

Latvijas valsts tērē miljonus latviešu literatūras tulkošanai ārzmēs, kamēr mūsu bibliotekās uz palikšanu ir tukšītis vai labākajā gadījumā – pustukšītis.

Vēl es domāju, ka tas ir čekitu pirksts – šķelt saiedrību , priviliģēt vienus un dzīt beztiesiskumā un nabadzībā citus

PRETĪGI LASĪT ŠO DEMAGOĢIJU –

vai es arī drīkstēšu tirgot gleznas un nemaksāt nodok lus par to
tantes par pārdotiem cimdiem soda , bet politiķiem pietuvinātos par savu darbu pārdošanu bez nodok lu nomaksas ne tikai nesoda, bet vēl vazā arī pa sabiedriskiem medijiem – radošie
tpu – netaisnība nolādēta
kārtējie asinssūcēji, kas pirms asins nolaišanas uzdzied savus treļļus – cik laba dzībe

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu