Pirms nedēļas Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu no 2021.gada mainīt nodokļu sistēmu ar mērķi uzlabot iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Tostarp paredzēts ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un par vienu procentpunktu samazināt sociālās iemaksas.
Šāda mētāšanās ar 1% uz priekšu un atpakaļ liecina par ļoti nenopietnu attieksmi. Nav saprotams, vai un kā 170 eiro minimālā sociālā iemaksa tiks ieturēta no pusslodzē strādājošajiem, kuri, iespējams, nesaņem minimālo algu.
Mētāšanās visu padara vēl sarežģītāku
Samazinot sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, esam nonākuši tur, kur bijām iepriekš – laika periodā no 2014.gada līdz 2017.gadam, kad kopējā sociālo iemaksu standartlikme bija 34,09%. Tālāk seko trīs gadu periods ar likmi 35,09% un ar nākamo gadu atkal 34,09%. Finanšu ministrs gan ir norādījis, ka tas uzlabos uzņēmēju konkurētspēju, tomēr, manuprāt, biežās nodokļu izmaiņas traucē uzņēmējdarbības attīstībai.
Šobrīd uzņēmējiem jau tā ir grūti plānot uzņēmuma darbību Covid-19 radītās krīzes dēļ, un mētāšanās nodokļu jomā visu padara vēl sarežģītāku. Pēdējo dienu informācija par iespējamu nodokļu izmaiņu atlikšanu par pusgadu līdz nākamā gada 1.jūlijam jāuztver kā pozitīvs solis, jo tiek pagarināts laika periods, lai izsvērtu un pārdomātu nodokļu sistēmas sakārtošanas praktisko pusi un aprēķināšanas metodikas nianses. Turklāt visiem nodokļu maksātājiem būs iespēja izprast izmaiņas un noskaidrot savu gaidāmo nodokļu maksāšanas režīmu.
170 eiro arī no pusslodzes?
Par plānoto minimālo sociālo iemaksu 170 eiro joprojām ir virkne neskaidrību, proti, ja strādājošais saņems vismaz minimālo algu 500 eiro, tad viņš teorētiski vēl spēj segt šādu maksājumu. Tomēr – ko darīt tiem, kas strādā nepilnu slodzi un saņem, piemēram, 200 eiro? Vai arī tiem būs jāveic 170 eiro maksājums? Šaubos, vai ar obligāto minimālo sociālo iemaksu radīsim līdzekļus mediķu un skolotāju algu celšanai
Iespējams, līdz ar šo iemaksu mazās algas par nepilnu darba slodzi pazudīs no VID redzesloka.
Latvijā ir liels skaits strādājošo pensionāru, kuri meklē dažādās piepelnīšanās iespējas un nereti strādā nepilnas slodzes darbu, piemēram, dežuranti skolās u.tml. Vai arī uz viņu ienākumiem tiks attiecināta minimālo sociālo iemaksa 170 eiro? Strādājošajiem pensionāriem, manuprāt, piemērotākais būtu mikrouzņēmuma nodoklis, saglabājot 15%. Iespējams, daudzi diskutēs, vai pensionāriem vispār būtu jāstrādā, taču, kamēr vidējā pensija valstī ir 382 eiro saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, iespējai piepelnīties ir jābūt.
Likvidēt autoratlīdzības – nepārdomāts solis
Mikrouzņēmuma nodoklis būtu ērts risinājums gadījumos, ja tiek slēgts līgums ar juridisko personu par dažām darba stundām nedēļā. Turklāt šim nodoklim ir ērta un vienkārša uzskaites sistēma un nodokļa aprēķināšanas metodika.
Ir jāsaglabā un jāizmanto tas, kas vienā krīzē mūs jau ir glābis.
Lēmums atlikt priekšlikumu par atteikšanos no autoratlīdzībām ir pareizs. Likvidēt autoratlīdzības būtu ļoti nepārdomāts solis, jo uz tām balstās ne tikai visa kultūras un izklaides nozare, bet arī daļa mācībspēku dažādās Latvijas augstskolās. Šobrīd visas autoratlīdzības apliek ar 5% sociālajām iemaksām, kas ir pietiekami svarīgākajam sociālajam pakalpojumam – pensijām. Autoratlīdzības apliek arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Autoratlīdzību likvidēšana radītu ne tikai haosu un paniku, bet arī sekmētu ēnu ekonomikas uzplaukumu, ja nepiedāvā cits nodokļu režīmu.
Anna Medne ir nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas Turība docētāja.
Komentāri (1)
cita LĪ 23.09.2020. 10.08
Lai kādas arī būtu nodokļu izmaiņas, cilvēki tām piemērosies un atradīs sev izdevīgāko veidu. Tikai gribētos, lai tās beidzot būtu jebkuram saprotamas un vienkārši administrējamas.
Galvenais “nodokļu kustināšanas” procesā šobrīd ir neskaidrība. Ir nosaukts viens skaitlis -170, kurš neko neizsaka, jo velns slēpjas detaļās.
Ja tiktu pateikts, ka atceļam visus dažādos atļautos “nodokļu nemaksāšanas” režīmus un turpmāk no mēnesī nopelnītās naudas, kas nav darba alga, nāksies nodokļos samaksāt attiecīgos procentus, kurus valsts iestādes sadalītu pa attiecīgiem “apcirkņiem”, (līdzīgi kā MUN) cilvēki saprastu un piemērotos. Tikai tas attiektos uz tā saucamajiem pašnodarbinātajiem, licenču maksu maksātājiem un autoratlīdzību maksātājiem nevis SIA, kam pašlaik ir atļauts MUN statuss. Un nekādas grāmatvedības uzskaites. Valsts institūciju uzdevums nodrošināt, lai visi ieņēmumi no saimnieciskās darbības, kas ienāk attiecīgā bankas kontā, elektroniskajos kases aparātos un ar stingrās uzskaites kvītīm operatīvi nonāktu VID uzskaites sistēmā un automātiski aprēķinātos attiecīgais nodoklis. Līdzīgi kā šobrīd ir jāreģistrē darbinieki pirms darba uzsākšanas, būtu jānodrošina stingrās uzskaites kvīšu izlietojumu reģistrācija katru dienu vai reizi nedēļā nevis reizi ceturksnī kā ir pašlaik. Arī EKA apgrozījuma uzskaitījums notiktu caur EDS. Un nodokla maksājumi katru mēnesi nevis pa ceturksni kā ir pašlaik.
Tādējādi gan VID-s, gan katrs strādājošais un nestrādājošais EDS skaidri redzētu cik un ko viņš krāj vai nekrāj savām sociālajām vajadzībām un savu bērnu ikdienai (līdzīgi kā algotie var sekot saviem nodokļiem EDS). Šobrīd vēl ļoti, ļoti liela daļa mūsu valsts iedzīvotāju pilnīgi neko nesaprot no tā ko un par ko no viņu nopelnītā “atņem” valsts, jo nodokļu režīmi ir daudz un sarežģīti.
Es ieteiktu LTV7 izveidot EDS lietošanas un nodokļu aprēķināšanas mācībstundas mūsu valsts iedzīvotājiem un regulāri tās demonstrēt reklāmu vietā, kuras no nākamā gada nebūs LTV. Tādējādi tiktu izklīdināti daudzi mīti un krietni uzlabotos nodokļu maksāšanas kultūra.
0