Dzīvās planētas ziņojums: 50 gados savvaļas dzīvnieku populācija sarukusi par 68%

Pasaules ekoloģiskā pēda 2020. Dati - Pasaules Dabas fonds.
Print Friendly, PDF & Email

Zīdītāju, putnu, abinieku, rāpuļu un zivju populācija pasaulē mazāk nekā pusgadsimta laikā ir sarukusi vidēji par 68%, liecina nule publicētais dabas aizsardzības organizācijas WWF (World Fund for Nature) 13. Dzīvās planētas ziņojums, kas tiek izdots kopš 1998.gada. Populāciju sarukšanas iemesls galvenokārt saistīts ar dabiskās vides zudumu, ekosistēmu noplicināšanu, klimata pārmaiņām.

Dzīvās planētas ziņojums par 2020.gadu sniedz visaptverošu pārskatu par dabas stāvokli pasaulē, izmantojot Dzīvās planētas indeksu (LPI). Indekss norāda izmaiņas vairāk nekā 20 000 dzīvnieku sugu populācijās visā pasaulē. Izmantojot datus par 4392 sugām un 20 811 populācijām, 2020.gada Dzīvās planētas ziņojums norāda novēroto populāciju vidējo samazināšanos par 68%. Procentuālās izmaiņas atspoguļo vidējās proporcionālās izmaiņas dzīvnieku populāciju lielumā, kas novērotas 46 gadu laikā, nevis atsevišķu zaudēto dzīvnieku skaitu.

Kopš 1970.gada dzīvnieku populācija Eiropā un Centrālāzijā vidēji ir samazinājusies par 24%, Dienvidamerikā – par 94%.

Dzīvās planētas ziņojums rāda, ka novēroto sugu populācijas dramatiskās samazināšanās cēlonis ir dzīvotņu zudums un ekosistēmu noplicināšana, tostarp mežu izciršana pārtikas ražošanas dēļ. Nākamajās desmitgadēs klimata pārmaiņu negatīvā ietekme prognozēta kā viens no būtiskākajiem bioloģiskās daudzveidības samazināšanās virzītājspēkiem. Tajā pašā laikā turpmāka dabas stāvokļa pasliktināšanās var nelabvēlīgi ietekmēt klimatu, kas norāda vajadzību klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzes risināt vienlaikus.

Visvairāk apdraudētas ir saldūdens ekosistēmas – sastopamās savvaļas dzīvnieku populācijas ir samazinājušās par 84%.

Saldūdens sugas ietekmē ūdenstilpju noplicināšana, tās piesārņojot un pārveidojot, svešzemju sugu ienākšana, klimata pārmaiņas, infekcijas slimības un jauni hidroenerģijas projekti. Šie secinājumi seko drūmajām ziņām, ka migrējošo saldūdens zivju sugu populācijas kopš 1970.gada pasaulē ir samazinājušās vidēji par 76% un Eiropā par 93%.

Mēs nedrīkstam ignorēt faktu, ka esam pilnībā atkarīgi no dabas un tās devums cilvēcei samazinās – dabas sistēmu stāvoklis cieši nosaka cilvēku labklājības līmeni. Savvaļas sugu populācijas samazināšanās ir brīdinājuma signāls par mūsu attiecību neizdošanos,” pauž Jānis Rozītis, Pasaules Dabas fonda direktors Latvijā. “Šobrīd Eiropas Zaļā kursa plašais tvērums un mērķi ir ļoti svarīgi gan lokāli Latvijai un Eiropai, gan plašāk globālā mērogā. Ir nepieciešama steidzama rīcība, lai novērstu dabas daudzveidības izzušanu un katastrofālas klimata pārmaiņas. Ja nerīkosimies, tad pēc zinātnes sniegtās informācijas ap 1 miljonam augu un dzīvnieku sugu draud izmiršana turpmākajās desmitgadēs, un daba vairs nespēs atbalstīt pašreizējās un nākamās cilvēku paaudzes.”

Eiropas Komisijas priekšlikumos ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijai iekļauti mērķi un nosacījumi aizsargājamām teritorijām, dabas atjaunošanu, lauksaimniecisko ražošanu un ķīmisko vielu samazināšanu, kā arī rīcībai ārpus ES bioloģiskās daudzveidības uzlabošanā. Pasaules Dabas fonds īpaši atzinīgi novērtē ES apņemšanos 2021.gadā nākt klajā ar jauniem juridiski saistošiem dabas atjaunošanas mērķiem, kas sekmēs gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, gan klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.

Dabas izzušanas ekonomiskā ietekme pasaulei izmaksās ne mazāk kā 479 miljardus dolāru gadā.

Līdz 2050.gadam tie būs aptuveni 10 triljoni dolāru, liecina WWF Globālās tirdzniecības analīzes un Dabas kapitāla iniciatīvu ziņojums. Visa saimnieciskā darbība ir tieši vai netieši atkarīga no dabas. Pasaules ekonomikas foruma Dabas riska pieauguma ziņojumā konstatēts, ka vairāk nekā puse pasaules IKP – 44 triljoni ASV dolāru – ir pilnībā vai daļēji atkarīgi no dabas un ekosistēmu pakalpojumiem.

Dzīvās planētas ziņojums publicēts pirms ANO Ģenerālās asamblejas 75.sesijas, kur gaidāms, ka tiks pārskatīts paveiktais ilgtspējīgas attīstības mērķu, Parīzes nolīguma un Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (CBD) jomā. ANO Ģenerālā asambleja pulcēs pasaules līderus, uzņēmumus un pilsonisko sabiedrību, lai izstrādātu globālās bioloģiskās daudzveidības rīcības pamatnostādnes laikposmam pēc 2020.gada.

Informāciju sagatavoja Laura Treimane, Pasaules Dabas Fonda komunikācijas vadītāja.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu