Neziņas un satraukuma pilno pavasari ir nomainījis salīdzinoši cerīgs rudens – tas, kā pagaidām atgūstas Latvijas ekonomika vieš cerības, ka biznesa aktivitāte atsākas un smagākais “vīrusa krīzes” punkts patiešām ir pārvarēts.

Noskaņojumu Eiropā gan periodiski iedragā jauni vīrusa uzliesmojumi, kā arī prognozes par “otro vilni” un dažādi ekonomikas lejupslīdees rādītāji. Viens no svarīgiem biznesa aktivitātes indikatoriem – uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu dinamika – 2020 gada pirmajā pusgadā Eiropā rāda 30% kritumu, salīdzinot ar 2019.gada pirmo pusgadu.

M&A darījumiem reģistrēts 15% samazinājums Baltijas valstīs, kas ar Covid-19 ir cīnījušās sekmīgāk).

Tomēr par spīti neskaidrībai un neziņai atsevišķās nozarēs M&A darījumi ir noritējuši ne mazāk aktīvi kā pērn, un jūtama pieaugoša interese par finansējuma piesaisti. Šī gada maijā pasaulē pieauga tā dēvēto alternatīvo aizdevumu loma, jo bankas kreditēšanā pēdējo gadu laikā ir kļuvušas krietni piesardzīgākas. Pēckrīzes posma sākumā, kad ekonomika atgūst jaudu, jautājums par finansējuma piesaistes iespējām ir aktualizējies ar jaunu spēku. Visdažādāko nozaru uzņēmumi saskata izaugsmes iespējas, dažiem krīzes laiks pat nesis jaunas iespējas, bet ieceru īstenošanai vajadzīgs finansējums. To apliecina finanšu investoru aktivitātes pieaugums Baltijas valstīs šī gada pirmajā pusgadā – 40% no visiem darījumiem, pērn – ap 25%, klātesoši bijuši tieši labi kapitalizēti privātā kapitāla fondi, nevis stratēģiskie investori, kas šī gada pirmajā pusē vairāk bija aizņemti ar krīzes vadības jautājumiem.

Ņemot vērā, ka privātā kapitāla un aizdevumu fondiem ir jāiegulda nesenajā ekonomikas pieauguma laikā no investoriem akumulētais kapitāls, sakārtotiem un caurskatāmiem uzņēmumiem šis ir iespēju laiks. Te gan jāuzsver vārdi “sakārtotiem” un “caurskatāmiem”.

Fondi ieguldījumus izvieto ar izteikti racionālu pieeju – tie rūpīgi pārliecinās par uzņēmuma struktūru un darbību šobrīd, mēģina saskatīt attīstības potenciālu nākotnē.

Attīstības potenciāls nozīmē arī to, ka uzņēmumā ir neatkarīga vadības komanda ar vīziju, ka tam ir caurskatāmas finanses un tiesiskie jautājumi. Tiesa, produktam vai pakalpojumam ir jābūt pieprasītam un perspektīvam, taču fondu gadījumā nebūs vērojama emocionāla piesaiste zīmolam, produktam vai uzņēmumam – galvenais investīciju pamats būs uzņēmuma nākotnes stratēģija un spēja pelnīt ilgtermiņā.

Tomēr stratēģiskā investora gadījumā var būt izņēmumi, kad pārdevējam par labu nospēlē kāds emocionāls aspekts. Mēs ar kolēģiem esam strādājuši ar daudziem Latvijas uzņēmumiem, piesaistot kapitālu gan no stratēģiskajiem investoriem, gan bankām un investīciju fondiem, un varu apgalvot, ka pārdevēja sagaidīto cenu par paša veidoto un loloto biznesu dažkārt var iegūt tikai tad, ja notiek pamatīga uzņēmuma sagatavošana pārdošanai. Tas prasa gan laiku, gan enerģiju. Bieži vien tad, kad šķiet – šobrīd ir laiks pārdot – patiesībā ir jau par vēlu, jo sagatavošanās nav bijusi pietiekama un uzņēmuma vērtība ir tālu no vēlamās.

Darījumi, kas Baltijas valstīs notikuši šogad, skaidri apliecina, ka atsevišķās nozarēs M&A jomā nekas nebija apstājies arī krīzes augstākajā punktā.

Lielākie darījumi īstenoti pamatā IT, telekomunikāciju un finanšu pakalpojumu nozarē. Jāpiemin Lietuvas Siauliu bankas darījums, pārņemot Danske bank aizdevumu portfeli Lietuvā 108 miljonu eiro vērtībā. Igaunijas transporta pakalpojumu platforma Bolt, kas saņēma 100 miljonu eiro investīciju no Lielbritānijas fonda Naya Capital Management, mobilo maksājumu uzņēmums Boku, kas par 36 miljoniem eiro iegādājās Igaunijas fintech uzņēmumu Fortumo, telekomunikāciju kompānija Bite Lietuva, kas par 20 miljoniem eiro iegādājās interneta un maksas TV platformu Mezon. Latvijas uzņēmumu DEAC iegādājies Šveices Quaero Capital pārvaldītais infrastruktūras investīciju fonds, kapitālu dronu tehnoloģiju attīstīšanai šogad izdevās piesaistīt Latvijas uzņēmumam Aerones. Šie ir tikai daži piemēri no kopumā vairāk nekā 60 darījumiem, kas paziņoti līdz augusta beigām. Šie darījumi apliecina gan ārvalstu ieguldītāju interesi par Baltijas valstu uzņēmumiem, gan arī šeit dibināto kompāniju gatavību apgūt aktīvus biznesa attīstībai.

Vai ekonomikas stabilizēšanās, saglabājoties bažām par iespējamo vīrusa atgriešanos, ir labs laiks uzņēmuma pārdošanai vai iegādei? Atbilde slēpjas tajā, cik nobriedis ir šāds lēmums, kāda ir lēmuma priekšvēsture, proti, vai uzņēmums ir gatavs ieiet M&A tirgū. Cik tas ir sakārtots un spējīgs pierādīt savu potenciālu? Uz to būs jāspēj atbildēt detalizēti.

Tiesa, ārējie apstākļi – vīrusa radītā krīze – maina daudzu nozaru attīstību, dažas pat iznīcinot, tomēr tie nedrīkstētu būt biznesa vadmotīvs. Ja priekšdarbi ir paveikti, bet krīze likusi dažus mēnešus nogaidīt, tagad ir īstais laiks spert izlēmīgus soļus. Ekonomikai pilnībā atgriežoties ierastajā ciklā, zaudēsim to priekšrocību, ko patlaban Latvijā varam baudīt ar krietni mazāku Covid-19 ietekmi uz mūsu ikdienu un biznesu.

Valērija Lieģe ir Oaklins partnere Latvijā un Oaklins globālās izpildkomitejas pārstāve.