Jau otro reizi mēģinās noteikt vienotu minimālo sociālo iemaksu visiem nodarbinātajiem
Pirmais mēģinājums notika pirms četriem gadiem. Māra Kučinska (ZZS) valdība 2017. gada budžetā bija iekļāvusi normu, ka par pilnīgi visiem nodarbinātajiem neatkarīgi no tā, vai strādā pilnu slodzi, pusslodzi vai tikai dažas stundas mēnesī, jāmaksā minimālā sociālā iemaksa, kas līdzvērtīga valsts sociālās apdrošināšanas obligātajai iemaksai (VSAOI) par minimālo algu. Taču tikai divas nedēļas pēc budžeta pieņemšanas premjers Kučinskis ieslēdza atpakaļgaitu, un neilgi pirms Ziemassvētkiem Saeima atcēla tikai mēnesi iepriekš pašas pieņemtos nodokļus. Priekšlikumu nogremdēja uzņēmēju asie protesti un nespēja izstrādāt efektīvu minimālās sociālās iemaksas administrēšanas sistēmu, kas ņemtu vērā nodarbinātību vairākās darbavietās.
Taču tolaik labklājības ministra amatā esošais Jānis Reirs (JV) solīja, ka no šīs idejas neatkāpsies. Tagad kā Krišjāņa Kariņa (JV) valdības finanšu ministram tā viņam ir kļuvusi par vienu no stūrakmeņiem valdībā 2. septembrī pieņemtajai nodokļu izmaiņu paketei kopā ar priekšlikumiem, kuru mērķis ir lielā mērā likvidēt alternatīvos darbaspēka nodokļu režīmus — pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumiem, patentmaksu maksātājiem —, kuros sociālo iemaksu likmes ir mazākas nekā vispārējā režīmā strādājošajiem.
Šo izmaiņu mērķis esot palīdzēt pašiem strādājošajiem, jo VSAOI apjoms ir pamats gan vecuma pensiju, gan bezdarbnieka, bērnu kopšanas un slimības pabalstu aprēķināšanai. Maz iemaksājušie pakļauj sevi gan nopietniem riskiem šobrīd, gan nabadzībai pēc pensionēšanās, un tādu cilvēku nav maz. Pēc VID datiem, aptuveni 274 tūkstošiem nodarbināto vidējais aprēķinātais VSAOI ir mazāks, nekā nāktos maksāt par šobrīd noteikto minimālo algu.
Tomēr četros gados, kopš minimālās sociālās iemaksas pirmo reizi tika noraidītas, tā arī nav izstrādāta sistēma, kā izsekot VSAOI iemaksām, ja cilvēks gūst ienākumus vairākās darbavietās, un ministrija atkal sola par to padomāt. Tāpat nav skaidrs, ko darīt, ja cilvēka ienākumi ir mazāki par 170 eiro mēnesī, vai arī, ja ienākumi ļoti svārstās no mēneša uz mēnesi un gada griezumā minimālā summa tiek samaksāta, bet atsevišķos mēnešos ne.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.