Pandēmijas gada otra puse būvniecībā. Ko sola “zvaigznes”? 3

Ilustratīvs attēls no pixbay.com
Kaspars Rokens, SIA “Velve” valdes priekšsēdētājs
Print Friendly, PDF & Email

Jau šā gada sākumā ekonomisti un finanšu eksperti paredzēja, ka 2020. gads būs izaicinājumiem bagāts un ekonomiskā izaugsme – lēnāka. Tomēr neviens – pat vispesimistiskākais ekonomists – nenojauta, ka visai pasaules ekonomikai nāksies labprātīgi “iespiest bremžu pedāli grīdā” un teju vispār apstāties, lai novērstu vīrusa radītos draudus  sabiedrības veselībai un tālākai eksistencei. Šo mēnešu laikā, kopš noris cīņa ar nāvējošo vīrusu, ikviena tautsaimniecības nozare cīnās par izdzīvošanu. Lielākajai daļai, tai skaitā būvniecības nozarei, ir izdevies daļēji piemēroties jaunajai realitātei, tomēr teikt, ka dzīve un darbi ir atgriezušies ierastajās sliedēs, būtu alošanās. Lai gan vērojami vairāki pozitīvi pavērsieni, 2020. gada otra puse būvniecībā var būt, iespējams, pat smagāka nekā gada sākums.

Vērtējot situāciju būvniecībā no pašreizējām pozīcijām, ir vairākas labas ziņas – valdība ir piešķīrusi finansējumu vairākiem projektiem, kas gaidīja apstiprinājumus, un ieslēgti ekonomikas “sildīšanai” paredzētie instrumenti, lai palīdzētu samazināt Covid-19 radīto negatīvo ietekmi uz valsts tautsaimniecību un IKP.

Līdztekus tirgus situācijai stabilizējoties, sarosījušies ir arī privātie uzņēmēji, nekustamā īpašuma tirgus. Atsācies ir darbs pie projektu attīstības bijušās Sarkanās zvaigznes rūpnīcas ēkas pārbūvē par biroja ēku, ar investoru gādību bijušais VEF ražošanas korpuss gaida savu kārtu renovācijai. Tāpat Satiksmes ministrija lielus līdzekļus ir novirzījusi ceļu būvniecībā, kur paredzēts līdz gada beigām ieguldīt aptuveni 75 miljonus eiro.

Vienlaikus par spīti šiem šķietami pozitīvajiem situācijas pavērsieniem, jāapzinās, ka ārējie apstākļi, kas ietekmē nozari kopumā, nav tik iepriecinoši. Banku sektors, kas ir galvenais būvniecības projektu finansētājs, pašlaik ļoti kritiski izvērtē katru ieguldījumu nekustamā īpašuma segmentā, it īpaši, ja tās ir potenciālās investīcijas viesnīcu biznesa projektos. Arī tūrisma nozare pēc pārdzīvotās dīkstāves atkopjas ļoti lēni. Turklāt lielā neskaidrība par to, ko nesīs tuvākā nākotne, ir radījusi vispārēju piesardzību gan klientu un pasūtītāju pusē, gan valstī un sabiedrībā kopumā. Ikviens loģiski domājošs cilvēks ir pieņēmis un apzinās, ka Covid-19 nav atkāpies, tas nav uzvarēts.

Nav zināms, vai rudenī, kad bērniem plānots atsākt skolas gaitas un aizvien vairāk cilvēku pulcēsies iekštelpās, birojos, veikalos, teātros, sporta zālēs, krasi nepieaugs ar vīrusu saslimušo skaits un vīrusa ierobežošanai atkal netiks piemērotas stingras prasības. Pašreizējie novērojumi ļauj ticēt tam, ka Latvija gana sekmīgi spējusi ierobežot Covid-19 izplatību. Uzņēmēji un iedzīvotāji ir pārgrupējušies, lai spētu strādāt jaunos apstākļos. Tomēr pastāv būtiski riski, ka vīrusa uzliesmojums var atkārtoties rudenī vai ziemā. Kā epidemiologi vēsta, pastāv reāla iespējamība, ka kaut kur lokāli vīruss par sevi liks manīt atkal un atkal, un šo risku palielina robežu atvēršana un cilvēku pārrobežu kustība, kas būtiski samazina vīrusa kontroles iespējas. Būvniecības nozarei, tāpat kā daudzām citām, ir jābūt gatavam šādam notikumu pavērsienam. Tiesa, pozitīvi ir tas, ka visi kopā esam šim ciklam jau vienreiz izgājuši cauri un zinām, kā rīkoties, kā organizēt darbu attālināti, kādus rīkojumus dot saviem darbiniekiem un ko prasīt no piegādātājiem, apakšuzņēmējiem.

No otras puses, atkārtotu ierobežojumu īstenošana valsts mērogā otrā uzliesmojuma gadījumā var nebūt tik efektīva, kā tas bija pirmoreiz. Jau tagad var novērot, ka sabiedrība ir nogurusi no piesardzības pasākumiem, un tas ir tikai laika jautājums, kad daļa Latvijas iedzīvotāju masveidā sāks tos pilnībā ignorēt. Ņemot vērā, ka pašlaik – par spīti vīrusa izplatībai – sākta virkne vērienīgu celtniecības projektu, strādājot šādos apstākļos, kad vīrusa izplatība strauji turpinās, būvniecības nozare var piedzīvot darbaspēka trūkumu. Tāpat šā gada otrā puse un jaunā gada sākums varētu ienest korekcijas būvmateriālu izmaksās, jo, palielinoties būvapjomiem, samazinās būvmateriālu pieejamība. Apzinoties visu iepriekšminēto, situācija būvniecības nozarē nemaz vairs nešķiet tik rožaina.

Lai 2020. gada otra puse būvniecības nozarē nebūtu tik smaga, kā sola “zvaigznes”, ir redzams, ka jābūt skaidri saprotamai īstermiņa un ilgtermiņa programmai ekonomikas sildīšanai no valsts puses (projekti, mērķinvestīcijas infrastruktūrā). Noteikti lietderīgi būtu veikt izmaiņas arī nodokļu sistēmā, palielināt speciālo programmu (kredītu un grantu) pieejamību, lai palielinātu uzņēmēju konkurētspēju, un mērķtiecīgi samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, operatīvi efektivizējot tieslietu sistēmas darbību. Arī uzņēmumiem un to darbiniekiem ir aktīvi jālīdzdarbojas – jābūt gataviem strādāt e-vidē, nodrošinot administratīvo funkciju izpildi attālināti, saglabājot darbinieku iesaisti un piederības sajūtu uzņēmumam, savukārt būvobjektos – strādājot telpās – jālieto dezinfekcijas līdzekļi, it īpaši iestājoties vēsajam un tumšajam gadalaikam.

Ikvienam darba devējam ir jābūt sociāli atbildīgam un jāveic piesardzības pasākumi, jāievēro atbildīga rīcība un jāprasa tā arī no saviem darbiniekiem, pieprasot rūpīgi sekot līdzi savam veselības stāvoklim, darba vietā atrasties tikai veseliem un jebkuru slimības simptomu gadījumā veikt veselības pārbaudes. Tikai nodrošinot iepriekšminēto nosacījumu izpildi, kā finanšu tirgus, tā būvniecības nozare var mazināt valdošo pesimismu, piesardzību un izvairīties no vēl lielākas ekonomiskās lejupslīdes. Lai tā notiktu, jālīdzdarbojas ir ikvienam.

Komentāri (3)

Sskaisle 10.08.2020. 07.44

Starp citu – zvaigznes būvniekiem sola izcili labus laikus.

Naudas lietus jūsu kontos nodrošināts.
Spējuet tik nu visi pa ofšoriem sashēmot

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 10.08.2020. 07.26

Starp citu – esmu ievērojusi , ka visas augstākās amatpersonas, kas patiesi grib ko mainīt Latvijas valsts pārvalē – zaudē amatu.
VID iepriekšējā vadītāja zaudēja arī dzīvību.
Zīmīgi, ka Tiesībsargs Jansons izpelnījies politiķu nosodījumu un amats būs jāzaudē. Neko īpašu jau Jansons nav izdarījis, bet lai neizdarītu – steidzīgi jāmaina.

Tādi esam …. Nožēlojamie

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 10.08.2020. 07.20

Jā … ko tur teikt…..

2019.gada vasarā – laikam tieši ap šo laiku visi mediji, pat sabiedriskie , bija pilni ar info par karteļiem būvniecībā. TV rādīja , kā uz tiesībsargājošām iestādēm gāja visu lielo būvfirmu vadītāji un žurnālistu uzrunāti ņirdzīgi apgalvoja , ka neko nesaprotot par ko te vispār runa.
Premjers Kariņš pat pasteidzās paziņot , ka karteļu veidošana ir smags noziegums.

Nu gads apkārt , KP Abramova nonesta no trases, pašā padomē klusums, bet visi !!!! karteļu veidojošie būvniecības uzņēmumi saņem valsts pasūtījumus – un “silda”ekonomiku.

Nez cik no šiem uzņēmumiem ir reģistrēti ofšoros ?

Jeb citiem vārdiem – čekistu valstī Latvijā – bez pārmaiņām.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu