Režisors ir atlasījis aktieru ansambli, ko citkārt kopā savākt būtu gandrīz neiespējami, izcilus aktierus ar specifisku talanta ievirzi — groteskas pārvaldīšanu. Foto — Jānis Spurdziņš.
Vladislava Nastavševa iestudētās Trīs māsas — talantīgi un bez didaktikas uztverts laikmeta pulss
Kad pirms pāris gadiem Vladislavs Nastavševs iestudēja Antona Čehova Trīs māsas Nacionālajā teātrī, izrāde sanāca pagalam neveiksmīga. Kā jau tādās reizēs pierasts, režisora otrais mēģinājums lugu «atkost» izraisa īpašu interesi: vai izdosies tas, kas iepriekš neizdevās? Jā.
Jaunās Trīs māsas ir gara izrāde. Luga tikpat kā nav īsināta, un skatītājam jārēķinās ar četrarpus stundas garu vakaru. Uzskatiet to par brīdinājumu: notikumu spraigums neliks aizmirst par izsalkumu un darba dienas nogurdinātajos enerģiju neiepludinās. Tieši otrādi — izrāde ir lēna, gandrīz vai stiepta, varoņi runā klusi, kustas maz, somnambulais ritms neuzmanīgāku skatītāju droši vien var arī ieaijāt. Bet ir vērts izrādei ļauties.
