Kopš Covid-19 krīzes sākuma vairāk nekā 40 tūkstoši strādājošo ir zaudējuši darbu, tomēr 16 tūkstoši vakanču joprojām nav aizpildītas. Kā krīze ietekmējusi darba tirgu?
Pavasarī Rīga bija kā izslaucīta — ielas tukšas, Vecrīgas krodziņi noklusa, un pat aviosatiksme uz laiku apstājās. Pandēmijas dēļ ekonomika strauji piebremzēja. Straujš ienākumu kritums, atcelti pasākumi un zaudēti klienti — tie ir tikai daži no spilgtākajiem krīzes laika pārbaudījumiem. Īsā laikā darbu zaudēja tūkstošiem augsta līmeņa speciālistu un vienkāršo profesiju pārstāvju.
Ir pēta, kādas iespējas atgriezties darba tirgū ir bez darba palikušajiem un kā par izdzīvošanu cīnās uzņēmēji, kad biznesā iecirsts pamatīgs robs. Pieredzē dalās liela un maza uzņēmuma vadītāji, kas krīzē pieņēmuši biznesam izšķirošus lēmumus.
Tukšums
Greznajā namā iepretim Laimas pulkstenim Rīgā jau 26 gadus darbojas viesnīca. Pēdējos septiņus gadus tajā saimnieko uzņēmēja un kādreizējā politiķe Linda Mūrniece. Lai gan vasara tipiski būtu Hotel Roma darbīgākā sezona, uzņemot ārzemju viesus un sagādājot līdzekļus «tukšajam periodam» ziemā, kopš marta vidus te valda klusums — krīzes dēļ viesnīca šogad nestrādās.
Tūrisma nozari Covid-19 pandēmija skārusi īpaši smagi. Piemēram, aprīlī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti tikai 2,4 tūkstoši ārvalstu un 10,8 tūkstoši vietējo klientu — sarukums pret iepriekšējo gadu ir attiecīgi 98% un 82%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Arī maijā tendence bijusi visai līdzīga, lai gan vietējā ceļošana nedaudz atdzīvojusies.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.