Kāds labums Latvijai no dalības Eiropas Kosmosa aģentūrā?

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Nikolajs Adamovičs, “Commercialization Reactor” vadītājs
Print Friendly, PDF & Email

Kosmoss mums vienmēr ir šķitis kaut kas ļoti intriģējošs, bet tā izpētes misijas – turīgāko lielvalstu privilēģija un titānisks darbs. Tādēļ pats par sevi saprotams šķiet fakts, ka NASA – SpaceX raķetes startu dažādās platformās noskatījās 10,3 miljoni cilvēku, bet pārsteidz ideja, ka kosmosa industrijā par savu vietu veiksmīgi spēj cīnīties arī Latvija.

Jau pagājuši vienpadsmit gadi, kopš 2009.gadā Latvija noslēdza sadarbības līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA). Soli pa solim esam nonākuši līdz asociētās dalībvalsts statusam. Desmit uzņēmumi, piecas zinātniskās organizācijas, 51 pabeigts projekts 6,3 miljonu eiro vērtībā. Pabeigts pētījums par uzņēmumu un zinātnisko iestāžu gatavību strādāt kosmosa jomā, izveidota Latvijas Kosmosa industrijas asociācija (LAIK), veikti priekšdarbi efektīvam darbam ar EKA. Tāds ir šābrīža īsais kopsavilkums pirms kļūšanas par asociēto dalībvalsti.

Reizēm dzirdam, ka mūsu ņemšanās ap kosmosu tāda māžošanās vien ir. Jā, daži miljoni ir tīrais sīkums no Eiropas kosmosa industrijas gadā apgrozītajiem gandrīz desmit miljardiem eiro.

Taču aktīvs darbs kosmosa nozarē ir izcils veids, kā Latvijā stimulēt augsti tehnoloģisku, pasaules līmeņa produktu tapšanu, kā veicināt zinātnes attīstību un pētnieku sadarbību ar ražotājiem, proti, darīt tieši to, ko vienmēr esam vēlējušies – kļūt bagātiem ar modernu, labu peļņu nesošu rūpniecību.

Modernā kosmosa industrija ir starpdisciplināra joma, kurā saplūst izcilākās idejas no ļoti daudzām nozarēm, sākot ar elektroniku, programmēšanu, telekomunikācijām, materiālzinātnēm līdz pat medicīnai, ķīmijai, pārtikas pārstrādei. Tās nav tikai kosmiskās misijas, bet arī sakaru sistēmas, klimata pārmaiņu izpēte un vides aizsardzība. Savukārt EKA mērķis ir sekmēt Eiropas kapacitāti kosmosa izpētē, atbalstīt zinātni, veicināt industrijas konkurētspēju, inovāciju radīšanu, tā uzlabojot Eiropas tehnoloģisko neatkarību un veicinot tehnoloģiju pielietojumu ārpus kosmosa jomas.

Latvijas ieguvumi, kļūstot par EKA asociēto dalībvalsti, ir ļoti būtiski. Tieši labumi ir divi – tā ir iespēja piedalīties visās EKA izvēles programmās un iespēja iegūt labākus kontaktus industrijā.

Tāpat asociētā dalībvalsts var veidot savu nacionālo kosmosa programmu. Tas nozīmē papildu līdzekļus savu ideju un produktu attīstībai. Piemēram, pērn trīs veiksmīgākie Latvijas kosmosa industrijas uzņēmumi – Eventech, RD Alfa un Vides risinājumu institūts savai pētnieciskajai darbībai kopā piesaistīja 2,18 miljonus eiro.

EKA var nodēvēt arī par vārtiem uz visu Eiropas kosmosa industriju, tādēļ tas ir lielisks kanāls noderīgu kontaktu iegūšanai. Savukārt tas uzņēmumiem ļauj veiksmīgāk pārdot savas izstrādnes un stiprināt reputāciju Eiropas līmenī. Igaunijā, kas ir EKA pilntiesīga biedre kopš 2015.gada, ir aprēķināts, ka noslēgto līgumu apjoms katru gadu palielinās par 20%.

Savukārt Komercializācijas reaktorā tapušajam precīzo mērierīču ražotājam Eventech sadarbība ar EKA ir ļāvusi pārdot vairākas produktu licences, pilnveidot izmantoto tehnoloģiju un attīstīt papildu produktus. Eventech produkti piedalās divās kosmosa misijās. Radiācijas izturīgo integrēto mikroshēmu ražotājs RD Alfa sadarbojas ne tikai ar EKA, bet arī ar citām kosmosa aģentūrām, tai skaitā NASA, Roskosmos, Ķīnas kosmosa aģentūru. Šī sadarbība ir ļāvusi nodibināt kontaktus ar lielajiem mikroshēmu integratoriem un veicināt savu produktu noietu.

Vienmēr jāatceras, ka investīcijām kosmosa industrijā ir ļoti augsta atdeve. Piemēram, Igaunijā ir aprēķināts, ka viens valsts ieguldītais eiro nopelna divus, bet Norvēģijā – piecus. Proti, norvēģi pamanās “kosmiskās” idejas un tehnoloģijas piemērot izmantošanai citās nozarēs. Cilvēkiem ir zināšanas, kas ir izmantojamas citu jomu produktu attīstībā vai pilnveidošanā. Pārtikas pārstāde, medicīna, jaunie materiāli – iespējams, kosmosa nozarei ar šiem produktiem vairs tiešas saistības, taču to attīstībā izmantotās tehnoloģijas ir radušās tieši tur. Mēs plānojam, ka Latvijā viens ieguldītais eiro ļaus nopelnīt vismaz trīs. Un tieši šī ir zinātnes komercializācijas platformas Commercialization Reactor misija – savest kopā zinātniekus un uzņēmējus, lai tiktu radīti ienesīgi produkti un attiecīgi veiksmīgi uzņēmumi.

Taču vissvarīgākais, manuprāt, ir tas, ka aktīva piedalīšanās ar kosmosu saistītos projektos stimulē zinātnes attīstību un jaunu, labi atalgotu darba vietu rašanos. Aptuveni pirms septiņiem gadiem visas trīs Baltijas valstis aizrāvās ar nano satelītu programmām. Ja Lietuvā un Latvijā tās salīdzinoši ātri aprima, tad Tartu universitātes ESTcube programma ir bijusi starts daudz plašākām un nopietnākām zinātniskajām izstrādnēm komētu pētīšanā vienā no EKA kosmosa misijām. Tas ir arī labs veids, kā veicināt jauniešu interesi par eksaktajām zinātnēm un tehnoloģiju tapšanu.

Protams, Latvijas kosmosa industrijas panākumi būs atkarīgi no tā, cik mums pašiem pietiks spēka un apņēmības strādāt. Mēs jau esam izdarījuši daudz, veidojot pamatus efektīvai sadarbībai ar EKA, taču liels darbs vēl ir priekšā.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu