Paula Bankovska jaunā romāna varoņi ir Dullā Daukas līdzinieki
Sniegdams interviju LTV kultūras ziņām, Pauls Bankovskis mani sasmīdina. Viņš cieši pieteicis izdevniecībai, lai vāka noformējumā zem nosaukuma Pasaules vēsture pieraksta, ka tas ir romāns. Citādi grāmatveikalā sējums aizceļošot pie vēstures grāmatām. Pēc romāna izlasīšanas man šķiet, ka šis joks arī ir Bankovska jaunākā darba atslēga.
Romāns ir fantāzija par laiku ap 3000. gadu. Globalizācija kā tiecība uz pasaules vienotību ir izgāzusies (rakstnieka fantāzija baisi sasaucas ar pandēmijas pasaules īstenību). Katra saime, katra nācija ap sevi izveidojusi atšķirīgu kultūrtelpu, kas pa daļai balstās tās izpratnē par vērtībām, pa daļai spējā nodrošināt attiecīgu dzīvesveidu ar īpašu zināšanu vai policejisku spēka pārsvaru. Latvji glābiņu atraduši viensētas noslēgtībā, kurā tēvs zina un nosaka darbu kārtību, māte gādā par māju, uz krāsnaugšas guļ Sirmpaps, meita loka pūru, dēls gaida savu kārtu pārņemt sētas pārvaldīšanu. Vienīgā saikne ar ārpasauli ir cienīgtēvs Bišķis, kurš pamāca saimei pasaules kārtību, jo arī nākotnē sava vieta ir kristietībai. Turklāt Bībeles stāstiem ir tiecība atkārtoties: atkal tiek gaidīti grēku plūdi, pie Bābeles torņa sajauktās pasaules valodas atkal kļuvušas par vienu, tikai reizēm uzpeld pa kādam nacionālo valodu vārdam, bet to nozīmi visi jau aizmirsuši.
Bībeles citāti romānā liek aizdomāties — ko gan mēs zinām par vissenākajiem laikiem? Vecās Derības zināšana ir sajaukusies ar Dieva piesaukšanu, komentāriem par varas pozīcijām tā laika pasaulē. Turklāt šie stāsti ilgu laiku ceļojuši mutvārdos, vēlāk uz zemēm, kurās nesaprot, piemēram, vārdu «tuksnesis». Un patiesi — ko gan pēc tūkstoš gadiem mūsu pēcteči zinās par pašreizējo laiku? Vai arī tas būs kā Vecās Derības stāsts, kurā vēstures fakti sajauksies ar sagrozītām vārdu nozīmēm, un jaunie stāsti būs salāgoti ar pastāvošajām leģendām?
Romāna sižeta pamatā ir brīnumpasakas motīvs: pasaules kārtība ir izjaukta, par to liecina apstājies laiks un melno asiņu sērga. Latvju saimes tēvs ar meitu Martu, vēlāk arī dēls, dodas pasaulē. Viņi iepazīst dzīves kārtību baltiem radniecīgajā prūšu zemē, nonāk Vāczemē, apgūst spranču tautas kultūru, izzina no cilvēku sabiedrības aizgājušā darvdeģa dzīvesziņu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.