Jāni Ezerlīci laivošanas azarts pārņēma pirms desmit gadiem, kad kādu dienu upē viņš bija augšpēdus — ar galvu zem ūdens
Kādā dzīves posmā, kad, tēlaini izsakoties, biju mazliet zaudējis fokusu, kādai labvēlīgi noskaņotai un humoru cienošai galvai ienāca prātā ģeniāla doma — iesēdināt mani straujūdens kajakā, lai pavasara palos nolaistos pa Amatu. Pirms tam nebiju īpaši laivojis, laikam tāpēc apātiski piekritu, jo nezināju, kas mani sagaida.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.