Aprit gads, kopš Honkongā sakās protesti pret žņaugiem pilsētas brīvībai
Brīnums, ka Honkongai izdevies tik ilgi noturēties.
Kad 1997. gadā Lielbritānija oficiāli atdeva šo koloniju Ķīnai, Pekina apņēmās uz 50 gadiem ekonomiski dinamiskajā finanšu centrā saglabāt britu iedibinātās brīvības un tiesiskumu. «Viena valsts, divas sistēmas» — šādu principu solīja ievērot Āzijas milzis attiecībās ar mazā teritorijā iespiesto pilsētu.
Jau toreiz bija bažas, vai šo solījumu būs gatavi turēt komunistiskās Ķīnas līderi, kuri septiņus gadus agrāk Tjaņaņmeņa laukumā asiņaini apspieda pašmāju demokrātijas kustību. Neviena autokrātiska sistēma nevar ilgi pieciest šādus izaicinājumus savai neapvaldītajai varai.
Tomēr vairāk nekā 20 gadus Honkongai izdevās saglabāt gan tiesiskās, gan ekonomiskās brīvības. Sākotnēji tas bija pašas Pekinas interesēs, jo ar godīgi pārvaldītās Honkongas starpniecību bija vieglāk piesaistīt Rietumu investīcijas «lielās Ķīnas» attīstībai. Pilsētas sevišķais stāvoklis daudziem lika cerēt, ka iesaistīšanās pasaules ekonomiskajā sistēmā pakāpeniski pārveidos komunistisko režīmu par kaut ko līdzīgāku Rietumu kapitālismam un demokrātijai, ka Honkonga būs pārējai valstij paraugs un pārmaiņu katalizators.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.