Zinātnieki saoduši naudu govju izplūdes gāzu samazināšanā
Persiks ir sešus gadus veca brūnbalta un 544 kg smaga Džērsijas šķirnes govs, kas mūsu tikšanās dienā ar Edvardu Tauersu draudzīgi seko savam saimniekam, bet tad ietiepīgi apstājas. 28 gadus vecais lopkopis, kura ģimenei pieder Brades Farm kalnainajos Anglijas ziemeļrietumos, vispirms cenšas pierunāt Persiku iet tālāk. Bet govs nekustas. Pēc rīta slaukšanas vīrieša virsvalks jau kļuvis netīrs, un Edvards bez minstināšanās atspiežas pret Persika plato pēcpusi. Ietiepīgais lops beidzot pasper dažus soļus uz priekšu un izbāž galvu cauri īpašiem metāla vārtiņiem, kas saturēs viņas galvu visu pārbaudes laiku.
Pienāk dzīvnieku barības pētniece Dīpašrija Kanda, rokās turot ierīci, kas pēc skata atgādina veikalos redzēto preču cenu skeneri. Kad fermā noliktais radio sāk atskaņot Deivida Bovija dziesmu Changes, Kanda pret govs purnu pavērš zaļu lāzera staru un gaida, kad Persiks atraugāsies.
Kanda strādā šveiciešu kompānijā Mootral, kura pēta, vai, mainot barības sastāvu, var samazināt metāna daudzumu liellopu atraugās un purkšķos. Kā zināms, metāns ir viena no postošākajām siltumnīcas efekta gāzēm, kas ievērojami ietekmē klimata izmaiņas. Ja liellopi būtu viena valsts, tad visas govis būtu pasaulē sestā lielākā emitētāja, apsteidzot Brazīliju, Japānu un Vāciju, liecina izpētes firmas Rhodium Group apkopotie dati.
Tā ir labi zināma problēma, kurai līdz šim bijis maz daudzsološu risinājumu. Taču pēdējos piecos gados sarosījušās vairākas privātfirmas un zinātnieki, cerot nonākt pie pievilcīga ekoloģiska un finansiāla izrāviena. Viņu mērķis ir izstrādāt tādu lopbarību, kas mainītu ķīmiskos procesus govju gremošanas sistēmā, tādā veidā samazinot metāna ražošanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.