Melnrakstu nedēļa • IR.lv

Melnrakstu nedēļa

1
Aktieri Ivars Krasts, Agris Krapivņickis un Jānis Kronis izrādē Džeks Uzšāvējs
Zane Radzobe, žurnāla Ir teātra kritiķe

Dirty Deal Teatro un Rīgas Krievu teātra tiešsaistes izrādes ir kā izmēģinājumu lauks

Raksta tēma būs melnraksti. Šāda vārdu spēle palīdz apvienot neapvienojamo, proti, vienā recenzijā runāt par trim darbiem, kas tikai nejaušības (lasi: pirmizrāžu datuma) dēļ sagadījušies kopā. Un arī tāpēc, ka melnrakstiem, kurus, atzīsimies, vairs tikpat kā nerakstām, piemīt savas labās īpašības.

Taču vispirms — par vārdu spēli. Izrādes, kā jau rakstīts, ir trīs: režisores Paulas Pļavnieces veidotais viencēlienu diptihs — Justīnes Kļavas Džeks Uzšāvējs un Klāva Meļļa Ludzas kadriļa teātrī Dirty Deal Teatro (DDT) un Vladislava Nastavševa jauniestudējums Rīgas Krievu teātrī. Pēdējais ir melnraksts ar lielo «m» — Sergeja Uhanova lugas Melnraksts iestudējums, savukārt pirmos tā var saukt pēc būtības. Festivālos nereti rāda iestudējumus ar atzīmi work-in-progress, tas ir, izrādes, pie kurām darbs joprojām turpinās, bet publikai tiek spēlēti kādu specifisku iemeslu dēļ: reizēm iepazīstinot ar attīstības virzieniem; reizēm — testējot; reizēm, ko tur liegties, tāpēc, ka pietrūcis laika pasūtīto iestudējumu pabeigt. 

DDT viencēlienos atrodams pa druskai no visa — abiem iestudējumiem vajadzēja piedzīvot pirmizrādi apmēram ap šo laiku, un jaunajos apstākļos tie steidzīgi pārcēlušies uz digitālo vidi. Gan ar solījumu, ka, tiklīdz būs iespējams, tās pie skatītājiem nāks arī «dzīvajā».

Latvijas pieredze digitālā teātra jomā pēdējos mēnešos ir saistījusies gandrīz vai tikai ar tekstu. Tā pati par sevi ir interesanta tēma — jaunu tehnoloģisku iespēju apstākļos pirmais impulss ir bijis atgriezties pie kaut kādā ziņā vecmodīgākiem teātra modeļiem, kuros izrāde vienādota ar literatūras lasījumu. Iespējams, te dominē pragmatiski apsvērumi — digitālie projekti tapuši steigā, nepieciešamības, ne eksperimentālu jūtu vadīti. Turklāt lielākā daļa izmanto Zoom platformu, kas tehniski un estētiski ierobežo. No otras puses, šie ierobežojumi ļauj skaidri ieraudzīt pamatelementus, it īpaši dramaturga, režisora un aktieru darbos.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu