Miljonu legalizēšana • IR.lv

Miljonu legalizēšana

6
Juris Miltiņš daudzus gadus spēlējis Saeimas futbola komandā. Lai arī viņš nav bijis uzņēmējs, ja neskaita līdzdalību kāda dzīvokļu kooperatīva pārvaldīšanā Rīgas centrā, izmeklētāju redzeslokā nonācis saistībā ar valūtas maiņas darījumiem miljoniem eiro apmērā. Savu līdzdalību likumpārkāpumos Miltiņš sarunā ar Ir kategoriski noliedza un nolika klausuli. Foto no Saeimas arhīva
Indra Sprance

Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu prokuratūra šā gada sākumā cēlusi apsūdzību 11 personām, tajā skaitā septiņiem bijušajiem Swedbank darbiniekiem. Valūtas maiņas darījumos miljoniem eiro vērtībā iesaistīta arī kāda persona, kurai nav nekāda publiski redzama biznesa, taču ir kontakti ar politiķiem

Piekšpusdiena Vecrīgā. Līst. Vaļņu ielas bruģī laistās Swedbank filiāles reklāmas. Ārkārtējā situācija ieviesusi korekcijas bankas darbā. Taču arī pirms Covid-19 epidēmijas — jau nepilnu gadu — bankas klientiem vairs nav pieejams kāds pakalpojums. Tās ir skaidras naudas valūtas maiņas operācijas, kas tūristu pārpildītajā Vecrīgā parasti bija visai pieprasītas.

Stingrāku uzmanību iekšējiem kontroles pasākumiem banka sāka pievērst pēc tam, kad 2016. gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) piemēroja Swedbank 1,3 miljonu eiro sodu par pārkāpumiem — nepietiekamu naudas atmazgāšanas novēršanas kontroli. Banka nebija pievērsusi vajadzīgo uzmanību atsevišķu klientu veiktiem sarežģītiem, savstarpēji saistītiem darījumiem, kuriem šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa. Tāpat Swedbank nebija savlaicīgi ieguvusi dokumentus un informāciju par klientu saimniecisko vai personisko darbību tādā apmērā, lai pārliecinātos, ka tie nav uzskatāmi par aizdomīgiem.

Toreiz banka un FKTK vienojās par izlīgumu, kas ietvēra apņemšanos veikt uzlabojumus bankas iekšējās kontroles sistēmā. Tas bija periods, kad Swedbank visā Baltijā piedzīvoja virkni pārmaiņu. Kā atklāj nesen publiskotais starptautiskās kompānijas Clifford Chance ziņojums, Swedbank struktūrvienības Igaunijā un Latvijā gadiem ilgi bija piesaistījušas augsta riska klientus un ignorējušas prasības novērst naudas atmazgāšanas riskus. Savukārt pēc 2016. gada banka šiem jautājumiem sāka pievērst daudz nopietnāku uzmanību.

Lai gan tolaik darba uzdevumu sarakstā nebija tāda specifiska jautājuma kā valūtas maiņas procesu kontrole, resoriskā pārbaudē cita starpā tika vētīts, kā paši bankas darbinieki ievēro iekšējos noteikumus. Uzmanību piesaistīja procesi Vecrīgas filiālē, kur īsā laika sprīdī pie atsevišķiem darbiniekiem tika mainītas lielas summas — taču visas zem noteiktā sliekšņa, kas prasa klienta identificēšanu. Noteikumi tolaik bija vienkārši — bankas darbiniekiem bija jāpārbauda personas identitāte un darījums jāreģistrē tikai gadījumos, kad maināmās naudas summa pārsniedza 8000 eiro. Taču pie vieniem un tiem pašiem darbiniekiem ienāca liels skaits darījumu ar summām drusku zem šī sliekšņa — gluži kā rindā stāvētu simtiem klientu ar tūkstošiem kabatā, kas steidzami būtu jāsamaina.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu